Makes Me Think5

Viņš pamanīja manas brūces un rētas uz manas rokas. Viņš maigi turēja manu galvu savās rokās un teica, '' Es zinu, tu esi vāja, es to redzu uz tavām rokām. Bet zinu arī to, ka tu esi stipra, es to redzu tavās acīs.''
Tad viņš noskūpstija manus ievainojumus un aizgāja. Viņš ir viens no skolas atstumtajiem, bet šodien viņš kļuva par manu varoni.
 

Šodien, kad es ar savu omīti, kāpām iekšā sabiedriskajā autobusā, pēc iepirkšanās pārtikas veikalā, man bija grūti panest visus maisiņus, kā arī reizē censties palīdzēt omītei noturēt līdzsvaru.
Kāda sieviete no autobusa priekšas, piecēlās, atnāca pie mums, sagrāba manas omītes roku un vienu no maisiņiem, kurš slīdēja ārā no manas rokas un palīdzēja mums tikt līdz mūsu sēdvietām.
 

Šodien, četrus mēnešus pēc tā, kad doktori pateica manai sievai, ka pastāv augsts dzemdību risks, kas varētu izraisīt draudus viņas dzīvībai, viņa izgāja cauri dzemdībām, dodot dzīvību mūsu dēlam un viņiem abiem tagad viss ir kārtībā.
 

Mans mazais brālis, ar apdegumiem un rētām, kas klāj visu viņa sejas kreiso pusi, pateica man, ka vēlas aicināt pagājušā gada ballītes karalieni uz randiņu. Man likās, ka viņš ir traks.
Bet viņa piekrita, un viņi aizgāja satikties, kā arī ir jau sarunājuši nākošo randiņu.

Kāds būvuzņēmuma vadītājs, pie kura es strādaju, maksā sev viena dolāra algu un ir tā darijis pēdējos piecus gadus, kopš tirgus sabruka, viņš tā dara, lai nenāktos nevienu atlaist.
 

Šodien, gandrīz divus gadus pēc es bezpajumtniecei iedevu četras lielas kastes ar drēbēm un kurpēm, kuras es vairs nevalkāju, viņa joprojām vismaz reizi nedēļā notīra mana mēbeļnamiņa skatlogus.
 

Es devos skrējienā un izlēmu izskriet cauri manas pilsētas kapiem. Kamēr es skatijos apkārt, es ieraudziju kādu pavecāku sievieti sēžam, lasot grāmatu blakus kādam kapam.
Es uzsāku sarunu, pieņemot, ka viņa pirms neilga laiciņa zaudējusi savu vīru, bet kā izrādijās, viņa tā dara katru nedēļu, pēdējo piecu gadu garumā. Viņas mīlestība un pieķeršanās liek man aizdomāties.