Lauki izmirst, tie paliek tukši.Nereti par zemes īpašniekiem ir kļuvuši ārzemnieki. Jaunie cilvēki pārceļas dzīvot uz pilsētām, kur ir darbs, un citi pilsētas pakalpojumi, kur ir ceļš, pa kuru nokļūt mājās un uz darbu. Vai -meklē darbu ārzemēs. Tā kā cilvēki sameklē citu dzīves vietu, skolas slēdz. Laukos trūkst ārstu, skolotāju, un citu profesiju pārstāvju.
Valdība pašlaik nedara neko, lai to mainītu. 37 cilvēki katru dienu savāc savus čemodānus un dodās prom no Latvijas. Lai arī pēc oficiālajām statistikām, iznākums nešķiet tik slikts, bet Eiropas savienības šengena zona ļauj cilvēkiem izbraukt uz jebkuru ES valsti bez vīzas, tas nozīmē, ka cilvēki arī var strādāt officiāli nedeklerējoties tajā valstī. Tas nozīmē, ka ir vismaz izbraukuši 2-3 reizes vairāk nekā statistikā norādīts, un tas nozīme 600-900 tūkst. cilvēku vairs neatrodās Latvijas teritorijā. Dēļ tā, demogrāfiskie rādītāji krītās, jeb nomirst cilvēku, vairāk nekā piedzimst. Mākslīgi padomju laikos veidotās vietas, un mājas paliek tukšas it īpaši lauku apvidū, un valstī iestājās krīze! Krītās patēriņš, un tā dēļ arī pieprasijums, kas noved valsti pie lēnas attīstības. To varētu atrisināt ar lielākiem pabalstiem daudzbērnu ģimenēm, un atbalstu tiem kuri vēlētos atgriezties atpakaļ Latvijā!
Cilvēku aizbraukšana, vai demogrāfija nebūt nav vienīgā problēma. Infrastruktūras nēesamība liek attīstībai un cilvēkiem sarukt, šajos lauku reģionos. Cilvēki nevar nokļūt uz paredzētajām vietām, vai pat darbu, tādēļ pamet darbu, vai pat aizbrauc no laukiem. To varētu attrisināt tikai piešķirot lielāku finansējumu infrastruktūras izbūvēšanai, un mobilitātes pasākumiem! Tie varētu sākt pievilināt cilvēkus doties atpakaļ uz laukiem, un sekmēt attīstību.
Mēs būvējam jauno Latvijas valsti! Mēs izlemsim, kas notiks tālāk ar laukiem, vai mums! Mums ir jāpārdomā, vai tiešām mēs gribam lai lauki vairāk nēeksistētu ap 2050.gadiem.
