Ja pārskata latviešu politisko partiju spektru, paveras labu labā aina- cits citu apkaro, šķeļas un strīdas. Tas novedis pie Latvijas valsts kases bankrota. Ja tas tā nebūtu, nebūtu jārīko atklātas valdības sēdes ar valsts prezidenta piedalīšanos, kā tas notika vakar 2009.g.15.septembrī, kad Zatlers kā tādā ārstu konsīlijā valstij centās noteikt diagnozi pirms kārtējās ekonomikas asiņu – 500 000 000 Ls, nolaišanas, nākošgad samazinot tēriņu, patiesībā naudu atdodot ārvalstu aizdevējiem, naudu, kura jau ir noēsta valsts sektorā, notērēta pensiju izmaksās u.c.
Bet ne par to ir stāsts. Stāsts ir par to, ka latvieši kārtējo reizi pasaulei pastāsta bez valsts noslēpuma statusa, kas tai kabatā un ko tā gatavojas darīt. Līdzšinējā prakse pierādījusi, ka tieši ar valsts noslēpumu jāslēpj savi pasaules tirgū konkurējošie mārketingi jebkurā nozarē, nevis visai pasaulei jāklāsta savi plāni, ko izmanto ārvalstu konkurenti. Velti valdība un Zatlers un Saeima mēģina sabiedrībai iegalvot, ka Latvija no krīzes ir ārā vai ka Latvijai ir plāns, kā to izdarīt. Ja tāds būtu, netiktu sasaukta nevajadzīga ārkārtas valdības sēde ar prezidentu, lai iespaidotu sabiedrisko domu, to nomierinot ar it kā sabiedrības piedalīšanos LIELĀ PLĀNA apspriedē.
Trakākais ir tas, ka kārtējo reizi atklāti sabiedrībai tiek melots- valdībai nav ne LIELĀ PLĀNA, ne redzējuma, kā iziet no krīzes, ne arī iespēju, kas kā noslēpums Latvijas interesēs būtu jāglabā aiz deviņām atslēgām, bet ir noslēpums, ko valdība ar līgumiem saslēgusi ar ārvalstu ieinteresētām personām EK, SVF, aizdevējiem, kas pelna un grib pelnīt nākotnē uz Latvijas nespēju būt konkurējošai ar savu mārketinga komercnoslēpumu.
Tādēļ, ņemot vērā, ka Latvijai nav sava plāniņa, ko slēpt aiz deviņām atslēgām, tā pasaulei kārtējo reizi klāsta savus Napoleona plānus, jāsecina, ka visa latviešu tauta ir viena vienīga muļķu partija.
Līdz ar to paredzama vēl dziļāka ekonomikas grimšana, jo patiesībā Latvijas valdībai un valstij nekāda plāna, kā iziet no krīzes un parādu jūga vispār nav, tāds vienkārši nevar būt, jo ekonomika tiktāl noplicināta un ārvalstu investoru, un aizdevēju kontrolēta, tai skaitā naudas apgrozījuma daudzuma apritē, ka nekāda plāna, kā iziet no ārvalstu investoru kontrolētas valsts, to koloniāli pakļaujot (tiek doti politiski un ekonomiski padomi valdībai, kas obligāti jāpilda, šantažējot ar naudas aizdevuma līgumu pārskatīšanu), nevar būt eventuāli vispār paša par sevi.
