Nevar nepamanīt, ka mūsu mīļajā Latvijā aktīvi rosās un nebūt nejūtas neērti diezgan daudz ļautiņu, kas principā neatzīst Latviju kā neatkarīgu valsti un vēl jo vairāk Latviju Eiropas Savienības sastāvā. Fakts, ka Latvija ir NATO sastāvā, šiem ļautiņiem ir kā skabarga pakaļā. Šie ļautiņi nekautrēdamies pauž atbalstu Putina politikai Ukrainā, izsakās, ka krievu tanki tur ir pelnījuši, lai tos apber ar puķēm un to vien gaida, kad beidzot atbrīvotāju tanki parādīsies arī Latvijā. Šie ļautiņi arī veido visādas sabiedriskās iniciatīvas un domubiedru kopienas, un kas interesanti – viņiem to ļauj darīt!
Kur mēs dzīvojam?24
Krievija
Viena no šādām sabiedriskām iniciatīvām ir avaaz.org, kuras internetvietnē kopš pagājušā gada 8.marta tiek vākti paraksti par Latvijas kā valsts iestāšanos Krievijas Federācijā. Šo petīciju jau parakstījuši 6312 cilvēciņu, katru stundu to vidēji paraksta viena līdz trīs personas. Un skaits pieaug, neskatoties uz to, ka petīcijā solītais aizvien vairāk sāk izskatīties pēc pasakām. "Latvijas iekļaušanās Krievijas federācijā visiem Latvijas iedzīvotājiem pavērtu milzīgas attīstības iespējas; daudz lielākas, nekā pašreizējā dalība Eiropas savienībā," teikts petīcijā. "Algu, pensiju un pabalstu līmenis arī kļūs vairākkārt labvēlīgāks izdzīvošanai." Jāsaka gan, ka tie, kas tagad saņem šos Krievijas labumus, diez vai jūtas tik priecīgi, un arī tās milzīgās attīstības iespējas Krievijā kaut kā nevar novērot. Tomēr paraksti nāk klāt. No tā var secināt, ka šāda veida iniciatīvu atbalstīšanai nav nekāda ekonomiska pamatojuma, tur slēpjas kas cits.
Dmitrijs Medvedjevs-Latvijas prezidents
Savu iniciatīvu petīcijas veidotāji pamato ar vārda brīvību. "Dokumenta" tekstā gan arī norādīts, ka tas viss domāts tikai kā joks, un tiem, kuri tādus jokus nesaprotot, petīcijas autori "dziļi jūtot līdzi". Kā iniciatīvas autori parakstījušies Facebook domubiedru kopiena "Krievi Latvijā", kuri izceļas ar prokrievisku ziņu pārpublicēšanu, īpaši - Ukrainas krīzes sakarā. Netrūkst arī rakstu, kas asi kritizē Latvijas centienus kaut mazliet mazināt krievu valodas privilēģijas valstī. Piemēram, aicinājumu darba vietās runāt vairāk latviski viņi pasniedz kā aizliegumu Latvijā runāt krieviski uz ielām, veikalos, sabiedriskajā transportā un citās sabiedriskās vietās. Aicinājumiem nepakļauties Krievijas mēdiju propagandai šī kopiena atbild ar aicinājumu nepakļauties Latvijas mēdiju zombēšanai. Šai kopienai seko 6077 cilvēki. Dievs ar viņiem, ne par to šis raksts.
Raksts ir par mums. Raksts ir par to, ka sāk parādīties arvien nepatīkamākas tendences. Latvijā tiesā padomju represijās cietušu cilvēku par Krievijas karoga kāta salaušanu. Par Latvijas karoga mešanu miskastē netiesā nevienu. Ko dara Drošības Policija? Neko. Valsts Policija aiztur Latvijas žurnālistu piketā, kas vērsts pret Ukrainas tautas slepkavošanu. Un kāpēc ne? Policists var mierīgi atteikties runāt latviski un vēl lielīties: „Policijā 90% ir krievu, mēs nebrauksim uz Krieviju, mēs gaidīsim, kamēr šeit būs Krievija.” Iekšlietu ministrijas pārstāvis tik vien spēj, kā atvainoties nepamatoti aizturētajam. Vai kāds no šiem policistiem ir sodīts? Nē. Vai kāds no viņiem tiks atlaists? Nē. Armijas pārstāvis var atļauties paust izteikti prokrievisku nostāju Ukrainas jautājumā. Ko tas saka par Latvijas Armiju? Armija taisnojas, ka tā neesot vispārīga tendence. Vai tiešām? No Latvijas Eiropas Padomē tiek ievēlēta Ždanoka; Rīgā saimnieko Saskaņas centrs; Nacionāļiem netiek dota pielaide valsts noslēpumam... Kur mēs dzīvojam?
Netraucējiet strādāt Ušakovam!
Kāpēc viņiem nav bail? Kur ceļas šī uzdrīkstēšanās, šī atklāti pretvalstiskā rīcība, it kā viņiem būtu zināms kaut kas tāds, ko mēs nezinām? Kā viņi drīkst atļauties dzīvot un uzvesties tā, it kā šeit jau būtu Krievija, nevis Latvija, un, ja vēl nav, tad tas ir tikai laika jautājums. Vai jau tapis Molotova-Rībentropa pakts Nr.2? Vai Eiropa jau samierinājusies ar to, ka Latvija ir Krievijas interešu zonā? Vai ar to jau samierinājusies pati Latvija? Vai tiešām lielākā, gudrākā sabiedrības daļa tā arī noskatīsies uz visu šo nekaunību un neko nedarīs un neteiks? Kāpēc tāda iecietība, tāda tolerance pret atklātu naidīgumu un nicinājumu? Valsts struktūras ir veidotas, lai paustu sabiedrības vairākuma viedokli, demokrātija vispār ir vairākuma diktatūra. Vai iekšlietu struktūru bezzobainā reakcija parāda, kas īsti mūsu valstī ir vairākums? Vai arī demokrātijas mūsu valstī patiesībā nav un noteikumus diktē kāds, par kuru mums nav, ne jausmas?