Kultivēta iecietība vai dumjš nacionālisms5

Bildes no bēgļu atbalstam veltīta koncerta "Draudzīga Igaunija" 2015.g. 6. septembrī.

Dumji nacionālisti vs izglītoti multikulturāļi

Tiek tiešām, procenti bieži parāda, ka cilvēki ar augstāko izglītību lielā mērā ir globālisma pusē. Bet vai tas parāda viņu plašo skatījumu uz dzīvi? Visdrīzāk tomēr tas ir pretēji. Globalizācija bieži vien nozīmē, ka pasaule kļūst vienveidīgāka un viendabgāka, bet tās pārvaldīšana nokļūst aizvien mazākas cilvēku grupas rokās, kurai ir sava ideoloģija un kas grib gan varas, gan bagātības saglabāšanai piespiest pēc iespējas lielākam skaitam cilvēku domāt vienādi, jo tā ir vieglāk valdīt.

Viņu ideoloģija tiek ieviesta dzīvē divos veidos. Pirmo var tagad redzēt Eiropā un Igaunijā: ir tikai viena patiesība (bēgļi un geji ir labi, nacionālisti un tradicionālās ģimenes atbalstītāji slikti) un tie, kas ir pret, tiek apzīmogoti kā sabiedrības ienaidnieki un tos mēģina izsmiet, demonizēt vai vispār izstumt no sabiedrības. Otrs veids ir izglītības sistēma, kas visos Rietumos ir sākusi vienādoties un tādas programmas tieši māca tikai vienu multikulturālisma ideoloģiju - tāpēc tādā vidē uzaugušiem ar augstu izglītību cilvēkiem lielākoties ir līdzīgs viedoklis, kas ir globālismu atbalstošs viedoklis.

Viss rit it kā pareizajās sliedēs - jaunie iegūst sabiedrības attīstībai nepieciešamo izglītību, bet tā parasti jau ir virzīta vienā veidā caur to, ka skolā iemācīto patiesību apšaubīšana ir nepieņemama, jo tās ir akadēmiskās zināšanas. Papildus tiem pašiem jauniešiem tiek atņemta spēja domāt pastāvīgi ar to, ka visa izglītības sistēma tiek orientēta nevis uz plašu interešu loku, bet gan šauru specializēšanos. Īpaši viegli šis mērķis ir sasniedzams ar attīstības augstāko pilotāžu - caur informācijas tehnoloģijām. Jaunieties zina tikai datorpasauli, bet nezina, kas ir valsts premjers vai kāda ir kaimiņvalsts. Viņš zina ekonomikas pamatus, bet neko nezina par vides saudzēšanu. Amerikā ir papilnam jauniešu, kas nezina neko par Igauniju - mēs savukārt zinam viņus jau no pirmās klases. Vismaz vēl tagad, bet vai ilgi vēl?

Idealoģizēta izglītība un smadzeņu skalošana

Pasaules izglītības sistēmās pilnīgi droši ir iekļauta ideoloģija un tas neiztrūkst Rietumos, kur jauniešiem liek domāt atbilstoši globālās elites normām, tajā pašā laikā atstājot iespaidu, ka tās domas un lēmumi ir viņu paši. Tas tiek panākts ar viltību, ka alternatīvas nepiedāvā un tās pat nerāda. Jaunieši domā, ka ir lietas kursā par visu, jo tajos infomācijas avotos, kas viņiem ir padarīti pieejami, nav iekļautas alternatīvas. Tā ir virzīta izglītotība un izglītība.Var novilkt paralēles ar mēdijiem - ja ir viens dzelžainu patiesību izplatošs galvenais mēdijs un apspiesta vai neesoša alternatīva, tad liela daļa cilvēku smeļas ziņas tikai no viegli pieejamā informācijas avota un tam tic, nezinot, ka par to pašu lietu kaut kur runā pavisama ko citu, citā tonī un balstoties uz citiem avotiem. 

Pat paši izglītotākie cilvēki pauž uzskatu, ka āfrikāņi un musulmaņi viegli iemācīsies igauņu valodu, sāks ar prieku strādāt un būs uzticami pilsoņi - lai gan Rietumeiropā ir papilnam piemēru pretējai pieredzei. Vislabākais piemērs tam ir Evelina Voigema, izglītota aktrise, kas izpildīja savu monologu par briesmoņiem skapī, vai precīzāk par to neesamību tieši pirms ļoti asiņaina teroruzbrukuma. Tas parāda, ka cilvēkam trūkst spējas analizēt, ir tikai emociju pārpilnība. Vai cilvēki patiešām nav spējīgi paši loģiski domāt? Ja tā nav ideoloģijai atbilstoša smadzeņu skalošana, kas slavē oficiālo politiku, tad kas tas ir? Turklāt ievērojiet, ka tie paši cilvēki nekad neatzīs, ka viņiem ir izskalotas smadzenes, viņu skatījumā tādi ir visi pārējie. Ar patiesu ticību viņi izplata mītus, ka nacionālistu vadītas valstis kļūst vientuļas - mūsdienu pasaulē tāda gan ir tikai viena valsts un tā ir Ziemeļkoreja, visas pārējās vairāk vai mazāk komunicē viena ar otru. Turklāt rēķināšanās ar savām interesēm un neliela nošķirtība no citiem nav nekāda traģēdija, bet gan ļauj izvairīties no nelaimēm, kas rodas esot kopā.

Patiesība daudzskaitlīgi diplomi nenozīmē plašu interešu loku un pareizu domāšanu, viss ir atkarīgs no audzināšanas. Ja cilvēkiem jau no bērnības māca, ka tam mammas-tēta vietā var būt divi viena dzimuma vecāki, tad izglītots jaunietis var arī nesaprast, ka kopā der tikai štoks ar vāverīti (atvainojos par vārdu lietojumu), nevis štoks ar štoku, kas ir nenormāli. Ja ģimenē tēvs un māte bērniem ir mācījuši patiesas vērtības, tad arī ar pamatizglītību jaunietim ir skaidrs, ka zēnam ir pareizi rokās turēt meiteni, nevis citu zēnu. Pareiza audzināšana ar jebkādu izglītību jaunietim ļauj saprast, cik labi ir runāt dzimtajā valodā, nevis uzskatīt agļu valodu par vienīgo pareizo saziņas līdzekli. Pareiza audzināšana neatstāj bērnu bez saknēm, dzimtenes vai valodas, līdzīgi  kā tas ASV lidzīgās migrantu sabiedrības notiek. Var būt gandrīz 100% drošs, ka no tuksneša nākušais sīrietis jutīsies labi Manhetenā, bet dzimtenes ieraudzīšana kaut vai sapnī izraisa neizskaidrojamu vai nepārvaramu frustāciju.