Iesaku izlasīt no A-Z ;) Starp puišiem un meitenēm galvenā problēma attiecībās ir krāpšana. Nav ko slēpt. Ja paskatīties apkārt, tad paši redziet cik daudz pārīšu ir sagājušies kopā un pēc laika pašķīrušies, jo viņi tikuši krāpti. Šajos laikos visi krāpj viens otru. Man liekās, ka puišiem krāpšana nav liela problēma. Tā lielā problēma rodas tikai tad , kad meitene uszin, ka džekam tā nav problēma.
Krāpšana , pludmale, meitenes tomēr nav m**as.48
Par sauļošanos un dibeniem. Atnācis uz pludmali džeks ar meiteni. Apguļas sauļoties. Puisis apguļas blakām kā karalis. Uzliek roku meitenei uz kājas un rāda visiem, ka viņa pieder viņam. Un saulesbrilles. Tagad stilā tās milzīgās mušveidīgās saulesbrilles. Tas tapēc, lai nevarētu no sāniem redzēt, kur viņš skatās. Pilna pludmale ar skaistiem dupsīšiem . Džeks izliekas, ka ir kopā ar meiteni un vēro jūru, bet īstenībā viņam acis rotē 180 grādos un neizlaiž nevienu skaisto dupsi nenopētot. Galva nekustās, bet acis kā vēzim antenas uz visām pusēm.
Meitenes , ziniet, ka puiši vienmēr pludmalē skatās uz citu meiteņu dupšiem. Tikai viņi to dara viltīgi. Ieraudzījis jau pa gabalu, ka tuvojās simpātiska miesās meitene, viņš pagriežas uz otru pusi, jo zin, ka viņa paies garām. Viņa paiet garām un dupsītis pilnā daiļumā gādā par džeka svētlaimi :) Un neko nepiesieties. Mīļumiņ, tu tak redzēji, ka es vispār biju pagriezies uz citu pusi. Viņa pati piegāja priekšā. Bet pats iekšā jūsmo , kā būtu vinnējis loterejā.
Statistika. Pasaules statistika rāda to, ka 80% džeku krāpj meitenes. Toties tikai 20% meiteņu krāpj džekus. Iedomājaties, kā tie 80% ņem priekšā tās nabaga 20% meitenes. Tas aptuveni kā visa Rīga mestos virsū nabaga Zilupei. Bet tajā statistikā tāda sajūta, ka būtu kaut kas nepareizi. Man liekas problēma tajā, ka vīrieši nemāk melot. Vai arī vienkārši lielība. Kad tika veikta statistika noteikti jautāja vienkāršu jautājumu. Vai jūs esiet krāpis savu otro pusīti. Un 80% no vīriešiem noteikti uzreiz : " Jā un kā vēl. Man to meiteņu ir 10. Katrā ciemā man ir pa meitenei. " A meitenēm tikai 20% atradās muļķītes , kas sevi ir nodevušas. Es domāju, ka meitenes vienkārši ir gudrākas un ar tām lietām nelielās. Un vienkārši viņām viss jau ir saplānots.
Džeki. Ziniet kur ir mūsu problēma? Mēs melot nemākam. Kad guļ džeks kopā ar meiteni, meitene jautā :" tu mani krāp?" Un viņam sāk raustīties acu plakstiņi un viņš atbild:" Nē." Un tad sākas kaudze jautājumu :" Nē , nekrāpju vai arī nē krāpju?" Atceraties meitenes. Nē nozīmē nē, nevis nē jā. Un tad džeks sāk :" nuu, ee nē es tā nedomāju. Aaa. mmm." Viss pēc pirmajiem 2-3 jautājumiem džeks ir iekritis. Pat ja džeks nekrāpj, viņa būs pilnā pārliecībā, ka džeks viņu krāpj.
Kā to dara meitenes. Džeks jautā meitenei :" Mīļum, tu mani krāp?" Ko viņa atbild? Viņa sataisa izmisušu sejas izteiksmi un aizvainojošā tonī bļauj:" Kā tu tā uzdrīksties vispār man ko tādu jautāt?" Viņa nepasaka ne nē , ne jā. Viņa saka:" Kā tu uzdrošinies vispār tā teikt." Viņām tipa tā tēma ir tabu. Ko vispār tādu jautājumu esi uzdevis. Un tad tu sāc domāt:" Bļin kapēc es vispār ko tādu jautāju." Viss, viņai tas jautājums ir slēgts. A mēs pat nemākam aizstāvēt sevi normāli no meitenes, tādā brīdī. Viņas sen jau visu ir sagatavojušas , lai sevi attaisnotu, bet ko mēs? Nokrāpj džeks meiteni, brauc mājās un visu ceļu domā:" Nu viņai kādas kuplas krūtis bija. Dupsītis arī tāds vingrs. Jāaaaa." Jau ticis pie mājas durvīm, vēl par krūtīm sapņo. Attaisa durvis, tur meitene priekšā ar jautājumu:" Tu kur biji?" A džeks:" aaa, eee." Nesagatavojies. Vajag uzreiz samācīties noskaldīt:" Draugam mašīna salūza. Uz mājām aizvedu. Viss." Un džeks ir ticis vaļā no problēmas.
Meitenes mēs neesam vainīgi, ka mums ir piedēvēts krāpēja statuss. Jūs pašas sakāt, ka mēs domājam ar TO vietu. Jā mēs ar to vietu domājam. Kur mums likties. Viņš ir stiprāks par mums. Mēs vispār nevis domājam ar To vietu , bet viņš domā mūsu vietā. Paskatāmies uz to no loģiskās puses. Man piemēram. Es guļu, bet viņš jau piecēlies. Es vēl miegā murminu , a viņš jau piecēlies un saka man:" Uz priekšu, vecīt. Ko slinko. Mums darbs priekšā. Davai , davai, davai. " Es no rīta staigāju. Taisu brokastis. Domāju par dienas plāniem, bet viņam uz vakaru plāni jau sen ir. Eju piedzēries pa ielu. Domāju pagulēšu pieturā uz soliņa, bet viņs :" Nē, nē, nē. Uz mājām , uz mājām. A varbūt ne pie sevi, bet pie kādas citas uz mājām." Un es eju un beigās esmu mājās. Meitenes. Kā man ar to vietu nedomāt??? Mēs taču zinām, ka pienāks diena un viņš nomirs :( Ātrāk par mani. Daudz ātrāk . Un es viņu nevarēšu apglabāt, kā kaķīti. Man viņa līķītis būs jānēsā līdzi. Skatīšos uz viņu un domāšu:" Eh kādi laiki toreiz bija :) "
Un meitenēm tā problēma, ka uzreiz jau nē. Viņām vajag, lai mēs viņām pakaļ paskraidam. Lai uz rokām panēsājam. Aplidojam. Bet mēs tak no dabas nākam. Dabā tā tak nenotiek. Kur jūs esiet redzējušas, ka tīģeris tīģerienei pakaļ skraida un nēsā uz ķepām. Es iedomājos to skatu. Pienāk tīģeris pie tīģerienes. Domā tūlīt būs lieta un tīģeriene STOP. Sākumā vajag mani aplidot. Tīģeris nu labi rīt atnākšu. Atnāk tīģeris otrā dienā. Varbūt šodien tad? Tīģeriene STOP. 3 randiņu likums. 2 gadi aplido tīģerieni. Atnāk saka:" es tev antilopi nomedīju. Ņem ēd. Ā vēl 3 gadi jāpaciešas? Nu labi, kad sagribēsi, es būšu tuvākajos krūmos ol*s kasīšu. Kad izdomāsi piekāp." Nav tāda tak dabā. Izmirtu sen tie tīģeri. A jums tik aplidot un aplidot. Bet tas tikai norāda, ka meitenes nav ma**as. Jo sākumā nedos ne tev , ne kaimiņam. Jānopelna.
Jūs pašas vainīga, ka krāpjam, jo pašas mums pagrūžat idejas krāpšanai. Cik reižu tā nav bijis, ka džeks pārrodas mājās pēc vienkārša darba tusiņa ar draugiem. Pārradies mājās meitene uzreiz prasa:" A meitenes tur bija?" Un džeks sāk domāt:" B*a, tur taču meitenes bija. " Pats to nepamanīja, bet atnāca mājās un viņam to atgādināja. Ies uz nākamo darba tusiņu un domās:" Tā toreiz meitenes tur bija. Tagad gan garām nepalaidīšu." Pa telefonu kāds zvana džekam un meitene uzreiz:" Kas tur? Gan jau kāda meitene zvana." Un džeks uzreiz sāk aizdomāties:" Bļin . Sen man meitenes nav zvanījušas." Meitene prasa:" Tas tev no darba ja? Sekretāre ja? Tā pro**ūte. " Un džeks sāk domāt:" A mož mana sekretāre pro**ūte. Es tak neesmu pārbaudījis."
Jūs meitenes sakāt, ka mēs nenolaižam acis nenovieniem bruņčiem, kas paiet garām. Tā nav. Pilnīgas muļķīgas. Paņemiet bruņčus novelciet un aizmetiet projām. Domājiet, ka mēs, kā traki, aizskriesim pakaļ bruņčiem? Nē. Mēs turpināsim skatīties uz to pašu punktu kur skatījāmies, bet ar vēl lielāku koncentrāciju. Kā arī tā baļļu vērtējuma sistēma. Mūs sākat mērīt jau ciparos. Aizveda vakariņās 7 balles. Neatbīdīja tev krēslu -2 balles. Samaksāja par vakariņām vēl +7 balles. Tāda sajūta, ka sakrāj attiecīgu punktu skaitu un vakarā būs čpok.
Beigās gribu pateikt tikai to, ka ceru, ka jums ar humorizjūtu viss kārtībā