Nav ko iespringt par to visu - tajā brīdī, kad tu par to sāc domāt un uzvelcies - tu jau sev nervus bendē ne citiem.Citiem jau no tā nekā nav, ka tu sēdi un uzvelcies par visu kas tevi kaitina.Jo vairāk - citiem ir pofig.Un ar to ir jāsamierinās.Mēs nedzīvojam ideālā pasaulē.Un nevar prasīt no cilvēkiem to, kas viņiem visticamākais nav ieaudzināts - respektīvi , cieņa vienam pret otru ne tikai darba vietā, attiecībās, bet arī ar vienkāršiem varbūt pat svešiem , nepazīstamiem cilvēkiem.Labi, neesmu paraugs tam, tā ka ko nu man par to būtu ko teikt.Bet tas nenozīmē, ka es par to nedomāju un es nesaku, ka daudz lietas no tām, ko es daru ikdienā nav nepareizas.