Tūlīt būšu nepopulārs. Cik var jūsmot un glorificēt Kārli Ulmani?
Tūlīt būšu nepopulārs. Cik var jūsmot un glorificēt Kārli Ulmani?
Kāpēc Latvija nepretojās 1940.gadā? Latvija kopā ar rezervistiem, aizsargiem un regulāro armiju kopā varēja savākt līdz 180 000 armiju. Un cik Lietuvā? Un Igaunijā? Jau bija iepriekš piedzīvots, ka Igaunijas armija ar Latvijas armiju trieca utainos. Kāpēc nepretojās? Vai dēļ biļetes uz Šveici?
1940. gadā kopā Latvijas robežu šķērsoja deviņas PSRS armijas divīzijas ar 90 000 karavīru, 2500 tankiem un 2000 lidmašīnām . Protams šie spēki būtu būtiski lielāki, ja būtu izsludināta vispārēja mobilizācija Latvijā. Taču 180 000 vīru varētu iedot pa zobiem jebkuram, ņemot vērā, ka cīnās savās mājās. Par savu dzimteni. Un neaizmirsīsim, ka krievus bišķiņ bija papluinījuši Somi gadu ātrāk.
Mūsu diktatoriņš vienkārši negribēja / nevarēja /nemācēja vienoties ar pārējām Baltijas valstīm. Gribat teikt, ka Ulmanis „nezināja” sekas? Polija? Somija? Nezināja par gaidāmajām represijām? Nezināja par lēģeriem PSRS? Valsts galva? Prezidents? To varēja nezināt Maigonis Cālīītis no Pliņciema, par cik saziņas līdzekļus kontrolējas Ulmanis, taču Ulmanis visu, ļoti labi saprata un zināja.
Ulmanis bijis pērkams. Igauņu vēsturnieka Magnusa Ilmjerva pētījumi liecina, ka Padomju Savienība, lai nepieļautu Baltijas savienības izveidošanos, centās uzpirkt opozīcijas politiķus, ka 1923.gadā Krievija centusies uzpirkt toreizējo ārlietu ministru Z.A.Meierovicu, bet tas neesot izdevies, toties ar Kārli Ulmani izdevies.
Ulmanim bijuši cieši sakari ar Padomju Krievijas tirdznieciskajiem pārstāvjiem Latvijā un Zemnieku savienība saņēmusi finansējumu no Krievijas caur Rīgā esošo Tranzītbanku. Finansējumu no Krievijas saņēmušas arī ar K.Ulmani saistītas firmas.
A.Aizsilnieka Latvijas saimniecības vēsture liecina, ka Latvijā ap 60% no banku kapitāla (1927.gadā) piederēja ārzemniekiem, bet 8 bankās viņiem bija pilnīga noteikšana, arī Koopertīvajā tranzītbankā (darbības uzsākšanas gads - 1923.), kas bija Padomju Savienības centrālo kooperatīvo organizāciju dibināta. Pēc nominālā kapitāla tā bija otrā lielākā akciju banka no 20 Latvijas bankām. E.Dunsdorfa Kārļa Ulmaņa dzīve dara zināmu, ka K.Ulmanis, būdams ārlietu ministrs, bija spiests risināt jautājumus, kas bija saistīti ar Padomju Savienības centieniem nepieļaut Balti-jas valstu jebkuru sadarbību, arī Baltijas valstu, Somijas un Polijas vienotu nostāju attiecībā pret Padomju Savienības pieprasītajiem neuzbrukšanas un neitralitātes līgumiem un aktīvi iestājās par kolektīvām sarunām un kopējas frontes radīšanu ar pārējām Baltijas valstīm. Ir atzīts, ka K.Ulmaņa ārpolitika 1926.gadā ir bijusi pareiza. Bez tam 1927.gadā Saeimas 25.oktobra sēdē K.Ulmanis, uzskatot par Latvijas interesēm neatbilstošu, uzstājies ar plašu runu pret tirdzniecības līgumu ar Padomju Savienību.
Latvija kopā ar rezervistiem, aizsargiem un regulāro armiju kopā varēja savākt līdz 180 000 armiju. Latvijai bija modernākā un vislabāk apgādātākā armija pasaulē. Vai Kārlis Ulmanis cerēja,ka nepretojoties mēs tiksim saudzēti? Lestenes purvā nošautie virsnieki ir uz viņa sirdsapziņas tāpat kā tie ,kuri cīnījās 2.Pasaules karā vācu un krievu pusē , kā arī par meža brāļiem,kuri cīnījās par Latvijas neatkarību. Kangars , gļēvulis un pārdodams kā ielasmeita - tā Ulmani raksturo ne viens vien cilvēks.
Manis pēc – lai ir viņam piemineklis un Ulmaņa gatve. Galu galā viņš bija viens no Latvijas tēviem-dibinātājiem. Taču necelsim debesīs to, kas izdarīja to, ko tagad katrs pūtītēm noklāts smerdelis treniņbiksēs var droši apgalvot, ka „nekādas okupācijas nebija”. Šīs nelietības sekas vēl izjutīsim simts gadus.Pie viena – arī lielu daļu Ulmaņa „ekonomiskā brīnuma” nebija. Bija milzīgais pieprasījums Eiropā pēc visa, par cik bija beigusies lielā depresija un pasaules karš. Eiropas ekonomiskās bija uzplaukums. Arī divas milzīgas lielvalstis gatavojās nākamajam karam un liela daļa rūpniecības bija noslogotas tieši militārajā lomā. Ne velti potenciālie ienaidnieki tirgojās. Vācija no PSRS pirka visu.