Tūlīt būšu nepopulārs. Cik var jūsmot un glorificēt Kārli Ulmani?
Tūlīt būšu nepopulārs. Cik var jūsmot un glorificēt Kārli Ulmani?
Kāpēc Latvija nepretojās 1940.gadā? Latvija kopā ar rezervistiem, aizsargiem un regulāro armiju kopā varēja savākt līdz 180 000 armiju. Un cik Lietuvā? Un Igaunijā? Jau bija iepriekš piedzīvots, ka Igaunijas armija ar Latvijas armiju trieca utainos. Kāpēc nepretojās? Vai dēļ biļetes uz Šveici?
1940. gadā kopā Latvijas robežu šķērsoja deviņas PSRS armijas divīzijas ar 90 000 karavīru, 2500 tankiem un 2000 lidmašīnām . Protams šie spēki būtu būtiski lielāki, ja būtu izsludināta vispārēja mobilizācija Latvijā. Taču 180 000 vīru varētu iedot pa zobiem jebkuram, ņemot vērā, ka cīnās savās mājās. Par savu dzimteni. Un neaizmirsīsim, ka krievus bišķiņ bija papluinījuši Somi gadu ātrāk.
Mūsu diktatoriņš vienkārši negribēja / nevarēja /nemācēja vienoties ar pārējām Baltijas valstīm. Gribat teikt, ka Ulmanis „nezināja” sekas? Polija? Somija? Nezināja par gaidāmajām represijām? Nezināja par lēģeriem PSRS? Valsts galva? Prezidents? To varēja nezināt Maigonis Cālīītis no Pliņciema, par cik saziņas līdzekļus kontrolējas Ulmanis, taču Ulmanis visu, ļoti labi saprata un zināja.
Ulmanis bijis pērkams. Igauņu vēsturnieka Magnusa Ilmjerva pētījumi liecina, ka Padomju Savienība, lai nepieļautu Baltijas savienības izveidošanos, centās uzpirkt opozīcijas politiķus, ka 1923.gadā Krievija centusies uzpirkt toreizējo ārlietu ministru Z.A.Meierovicu, bet tas neesot izdevies, toties ar Kārli Ulmani izdevies.
Ulmanim bijuši cieši sakari ar Padomju Krievijas tirdznieciskajiem pārstāvjiem Latvijā un Zemnieku savienība saņēmusi finansējumu no Krievijas caur Rīgā esošo Tranzītbanku. Finansējumu no Krievijas saņēmušas arī ar K.Ulmani saistītas firmas.
A.Aizsilnieka Latvijas saimniecības vēsture liecina, ka Latvijā ap 60% no banku kapitāla (1927.gadā) piederēja ārzemniekiem, bet 8 bankās viņiem bija pilnīga noteikšana, arī Koopertīvajā tranzītbankā (darbības uzsākšanas gads - 1923.), kas bija Padomju Savienības centrālo kooperatīvo organizāciju dibināta. Pēc nominālā kapitāla tā bija otrā lielākā akciju banka no 20 Latvijas bankām. E.Dunsdorfa Kārļa Ulmaņa dzīve dara zināmu, ka K.Ulmanis, būdams ārlietu ministrs, bija spiests risināt jautājumus, kas bija saistīti ar Padomju Savienības centieniem nepieļaut Balti-jas valstu jebkuru sadarbību, arī Baltijas valstu, Somijas un Polijas vienotu nostāju attiecībā pret Padomju Savienības pieprasītajiem neuzbrukšanas un neitralitātes līgumiem un aktīvi iestājās par kolektīvām sarunām un kopējas frontes radīšanu ar pārējām Baltijas valstīm. Ir atzīts, ka K.Ulmaņa ārpolitika 1926.gadā ir bijusi pareiza. Bez tam 1927.gadā Saeimas 25.oktobra sēdē K.Ulmanis, uzskatot par Latvijas interesēm neatbilstošu, uzstājies ar plašu runu pret tirdzniecības līgumu ar Padomju Savienību.
Latvija kopā ar rezervistiem, aizsargiem un regulāro armiju kopā varēja savākt līdz 180 000 armiju. Latvijai bija modernākā un vislabāk apgādātākā armija pasaulē. Vai Kārlis Ulmanis cerēja,ka nepretojoties mēs tiksim saudzēti? Lestenes purvā nošautie virsnieki ir uz viņa sirdsapziņas tāpat kā tie ,kuri cīnījās 2.Pasaules karā vācu un krievu pusē , kā arī par meža brāļiem,kuri cīnījās par Latvijas neatkarību. Kangars , gļēvulis un pārdodams kā ielasmeita - tā Ulmani raksturo ne viens vien cilvēks.
Manis pēc – lai ir viņam piemineklis un Ulmaņa gatve. Galu galā viņš bija viens no Latvijas tēviem-dibinātājiem. Taču necelsim debesīs to, kas izdarīja to, ko tagad katrs pūtītēm noklāts smerdelis treniņbiksēs var droši apgalvot, ka „nekādas okupācijas nebija”. Šīs nelietības sekas vēl izjutīsim simts gadus.Pie viena – arī lielu daļu Ulmaņa „ekonomiskā brīnuma” nebija. Bija milzīgais pieprasījums Eiropā pēc visa, par cik bija beigusies lielā depresija un pasaules karš. Eiropas ekonomiskās bija uzplaukums. Arī divas milzīgas lielvalstis gatavojās nākamajam karam un liela daļa rūpniecības bija noslogotas tieši militārajā lomā. Ne velti potenciālie ienaidnieki tirgojās. Vācija no PSRS pirka visu.
Pie Baltijas robežām bija 4-7 miljoni padomju karaspēka kareivju. Latvijas 180 tūkstoši būtu spļāviens okeānā. Lietuvas valdība bija aizbēgusi, somi vel gribēja saglabāt cerību un igauņi neticēja, ka kopā cīnoties uzvarēsim. Tādēļ būtu muļķīgi saukt Ulmani par nodevēju, tikai tapēc, ka viņš nesūtija nāvē 180 tūkstošus latviešu. Būtu labāk prasījuši - kapēc sabiedrotie pēc pelēkā fašisma sagrāves neuzbruka sarkanajam fašismam. Dēļ tā, ka Čērčils bija ar mieru atdod pusi eiropas sarkanajiem fašistiem tikai, lai beigtos karš un beidzot varētu atpūsties. Saukt par varoņiem tos, kuri uzvarēja pusi cīņas un nepiebeidza lielāko ļaunumu - Sarkano fašismu, būtu muļķīgi. Vismaz paldies par to, ka pieveica Hitleru.
Staļins būtu pelnījis lēnu un mokošu nāvi par to, ko viņs nodarīja Austrumeiropai, Krievijai un kaukāzam.
Viens cilvēks var saraksīt tik daudz sūdu, ka liela daļa sitīs plaukstiņas un leks pakaļ.
Vēl joprojām iedomājos un jautāju sev jautājumu: Kāda tagad būtu dzīve Latvijā, ja mes nebūtu okupēti, bet palikusi brīva valsts?
Lasot citus komentārus par to, ka, ja Ulmanis būtu pretojies, Latvija kā valsts vispār tiktu izpostīta, tiktu izlietas tūkstošiem cilvēku asinis utml., kā arī rīkojās cerības cadīts, ka krievi nebūs tik nežēlīgi.
Zināt, ko es domāju? Es piekrītu jums visiem par augstāk minēto, bet es labāk mirtu smagā un neuzvaramā cīņā, nekā kā muļķis cerētu, ka tomēr nebūs tik traki, padodamies bez cīņas. Vismaz Latvija kā valsts netiktu atdota bez cīņas, bez lepnuma, par velti. Ne par velti krievi latviešus neieredz, jo mēs latvieši esam kā kājslauķi viņiem. Padodamies bez cīņas. Bez lepnuma un godkāres. Uz Latviju šobrīd skatītos daudz citādāk, ja mēs nebūtu padevušies, nebūtu atdevuši tāpat vien šo zemi tā laika tumsoņām un varas kāriem neliešiem. Ja mēs būtu pretojušies, Lietuva un Igaunija ņemtu tikai piemēru no mums.
Kas bija Somijai? Daudz labāki dabas apstākļi - ezeri un purvi, kuros perfekti derēja specifiski izkopta partizāņu kara māksla.
Letiņiem? Pāris pauguri un ezerveidīgas peļķītes Latgales pusē... Savukār pretī bija iepeldējusi sagatavota krievu kara flote ar jūras desantniekiem Baltijas jūrā! Neaizmirsīsim arī to, ka pirms ultimāta uzstādīšanas fašisti bija labi sagatavojušies reālai kaujai! Šamējiem vajadzēja tikai "starta šāvienu"...
Negribu apgalvot, ka nebūtu sīvas pretošanās gadījumā nenoturējušies, bet kā saka, pēc kara jau visi ir gudri.
Atceros, kad mums lekcijas militārajā medicīnā pasniedza viens kapteiņleitnants(jūrasspēki). Šamējais arī reāli pateica - Letiņiem bija pārāk daudz officieru - visus kā vienu sadzina nometnē uz genocīdu(nocērt čūskai galvu - aste nomirst). Vajadzēja daudz vairāk arī zemākas pakāpes, kas spētu(un būtu apmācīti) darboties relatīvi autonomi kā mazākas vienības piemēram 10 - 30 aktīvu karavīru, kam pievienosies civilie uz sabotāžām(spridzina dzelzceļus, zāģē telegrāfu vadus, iznīcina apgādes konvojus, iznīcina kompartiju ēkas un darbiniekus, utt)
Letiņus būtu sagaidījis genocīds ar vai bez ieročiem rokās!
Ulmanis neko neizglāba Viņa kļūda maksāja 4 milj latviešu dzīvības un lielākā daļa no tiem 100 tūkstošiem savu galvu nolika Staļina vai Hitlera pusē. Labāk butu nolikuši neatkarīgas Latvijas. Mēs nepretojāmies tāpēc arī pēc 2trā pasaules kara Čērčils un ASV ar vieglu roku mūs atdeva staļinam Mums bija zemesardze, mums bija jaunsardze, 180k liela profesionālā armija mēs pāris dienas būtu noturējušies, bet ar to arī pietiktu, lai komuņagas nevarētu bazūnēt, ka mēs nebijām okupēti!
Vnk wtf!?
Pirms likt šādus rakstus būtu jauki vispirms noskaidrot faktus un konkrētos skatļus.
LV valdībai paziņojums par ienākšanu Latvijā pienāca tieši 24h pirms tam, nebija laika vākt papildspēkus un formēt karaspēku.
Ulmanis pieņēma attiecīgo lēmumu cerībā, ka nenotiks asinsizliešana, par 40to. gadu izvešanām viņš nevarēja zināt, turklāt pats mira izsūtījumā.
Čali no kurām vēstures grāmatām tu esi mācijies? Pat krievu vēstures avotos nav tāds sviests sarakstīts kādu tu te esi uzmurgojis.
NO KURIENES TU ŠITO SUŅA MURGU IZRĀVI?
Pluss, es pat nebiju iedomājies, ka viņš tika uzpirkts, viņš varēja darīt visu ko vien grib ar toreizējo Latvijas budžetu, bet kā redzams alkatībai nav gala!
Viņš ir nožēlojams gļēvulis, joprojām es nevaru saprast tos cirvjus, kas viņu aizstāv, un fakts vien, ka mēs militāri NEPRETOJĀMIES urālu invāzijai, pie tam pēc "papuča" Ulmaņa komandas ir pats lielākais kauns, ar ko man kā Latvietim ir jādzīvo... ne par velti daudzi latviešus uzskata par mīkstajiem un lupatām!
Vienīgā kļūda ko Ulmanis pieļāva bija atļaut gadu pirms okupācijas PSRS šeit ievest savas karaspēka vienības, kad tas tika izdarīts, 1940. gada notikumi bija tikai formulitāte. Ja Latvija pretotos, tas būtu bijis nāves spriedums. Mums nebija tādi resursi, dabas apstākļi un ģeogrāfiskais novietojums kā somiem.
Šobrīd neteikšu ne par ne pret, bet jautājums autoram - ko dos tas, ka tagad to visu apspriež? Tas kaut ko mainīs? Pagātne pēkšņi kļūs citādāka? Kā pats teici raksta sākumā - "tūlīt būšu nepopulārs", tad jau pats zini, ka tā ir naida kurināšana. Kāpēc tas ir jādara?
suka ulmanis, es vnm esmu uzskaitjis vinju par valsts nodeveju... tik viegli ielaida izvarotajus valstiiii... taga prom taas kunas nevar dabuut... smirdigie krievi pilns