Pirms jaungada, 30. decembrī, Kargina un Krasovicka kungi sniedza interviju "Latvijas Avīzei". Vispirms kuriozais, ar pievienoto attēlu saistītais - Krasovicka kunga atbilde uz šo jautājumu par Latvijas "banku lobija" - komercbanku asociācijas vadītāja Teodora Tverijona interviju tai pašai "Latvijas Avīzei", 8. oktobrī.
"LA:– Apmēram ap to laiku "LA" redakcijā viesojās komercbanku asociācijas vadītājs Tverijons un lika saprast, ka nevienai bankai Latvijā itin nekādas briesmas nedraud.
Krasovickis:– Viņš runāja un rīkojās profesionāli pareizi."
Lai paliek banku asociācijas vadītāja... *umm* šī mazā cilvēka prāt, ne tā labākā iespaida radīšana par sevi. Var jau būt, ka no banku skatapunkta tāda rīcība tobrīd tiešam bija labākā un tāpēc - "profesionāli pareiza". 8. oktobris bija diena, kad raidījumā "Kas notiek Latvijā" publiski uzstājās vēl divi kungi - Mārtiņš Jaunarājs, Parex viceprezidents un "banku uzrauga" - FKTK vadītāja vietnieks Jānis Brazovskis.
Tiem, kas izlasīja "Ak, kā gribētos, lai man būtu Drošības Policija" jau būs pazīstams pievienotais video - runa ir par to, kad no Parex sāka aizplūst nauda. Jaunarāja kungs raidījumā apgalvoja:
"... šobrīd mums noguldījumu apjoms - viņš nekrīt, viņš pieaug."
kamēr Brazovska kungs, runājot par bankām, no kurām ir izņemti noguldījumi, apgalvoja:
"... bet tie ir - nu, teiksim tā, pāris miljoni latu."
Kāpēc šī itkā sīkā detaļa ir svarīga..? Nu kaut vai tāpēc, ka publisko personu teiktajam ir iespaids uz "Latvijas finanšu sistēmu", un nespēja uzticēties to teiktajam par itkā sīkām detaļām pāraug neuzticībā visam to teiktajam un sistēmai kopumā.
Atpakaļ, pie Kargina un Krasovica intervijas - atbildot uz "LA" jautājumu par to, kad Parex parādījā pirmās nojausmas par problēmām, Krasovickis apgalvoja sekojošo:
"V. Krasovickis: – Piebildīšu, ka 10. oktobrī spērām kāju pār valdības slieksni arī tāpēc, ka 30. septembrī Stokholmas valdība paziņoja par speciālu banku atbalsta fonda izveidošanu. Šajā laikā nogrieznī no "Parex" aizplūda aptuveni 100 miljoni latu."
(Ne)skaidrības labad, vēl būtu jāpiemin, ka pirmo publisko informāciju, kas liek apšaubīt abu kungu "KNL" teikto, 4. decembrī sniedza Godmaņa kungs ziņojumā Saeimai. Pēc viņa informācijas (apmēram pie 5:00 atzīmes audioierakstā), noguldījumu atplūdums oktobrī sastādīja 0.1%, 0.2%, atsevišķās dienās - 0.8% dienā. Pie apmēram 2 miljardu noguldījumiem septembra beigās, tie varētu būt ap Ls 2, 4 un 16 miljoni dienā.
Vēl svarīga, jo satur viena, manuprāt, "aizdomas raisošā" kunga skaidrojumu viņa teiktajam, ir Dombura kunga atbilde komentāros "KNL":
"Par nepatieso info un neētiskumu - lēnām par tiltu... Attiecībā par noguldījumu pieaugumu, par septembri un visu trešo ceturksni, Jaunarājs, gan mazliet "žonglējot" ar statistiku, to varēja teikt - noguldījumu apjoms pret 2007.gadu tiešām tobrīd vēl bija lielāks. Par pāris miljonu latu aizplūšanu, kas gan sarunas kontekstā attiecās uz zviedru bankām, nevis Parex, ar Brazovski arī esmu vēlāk vēl runājis - viņš apgalvoja, ka runājis par dažiem jeb pāris miljoniem latu dienā. Protams, tāda teksta ēterā nebija, tas tiesa, bet nu jau neiespējami pārbaudīt, vai tie bija apzināti meli vai nejaušība. Tomēr visi vismaz man pieejamie dati liecina, ka tā aizplūšana, kas no Parex notika oktobra vidū, bija ievērojami lielāka nekā situācijā, kāda bija 8.oktobrī."
Protams, ka nav iemesla kādai no šeit minēto kungu sniegtajai informācijai automātiski ticēt vairāk nekā citu teiktajam, un Brazovska kunga teiktā skaidrojums itkā ir sakarīgs un pieņemams, vienīgi... Kā "savākt" Krasovicka kunga līdz 10. oktobrim aizplūdušos apmēram Ls 100 miljonus, pa "pāris miljoniem" dienā, ja Godmaņa kungs saka, ka lielākā aizplūdusī summa dienā bija apmēram 16 miljoni? Atrodoties šajos amatos, abiem kungiem bija jābūt precīzai informācijai, tāpēc norakstīt kaut ko uz "neapzināti" šeit būtu praktiski neiespējami. Manuprāt, Jaunarāja kungs, kurš joprojām ir viens no Parex viceprezidentiem, nekādīgi nevar ar kaut kādiem veciem skaitļiem sakarīgi un pieņemami izkaidrot savu izteikumu par "šobrīd" - proti, 8. oktobri.
Atbildīgām (amat)personām ir izvēle - sniegt nepatiesu vai nepilnīgu informāciju, cenšoties attālināt kādas problemātiskas situācijas iestāšanos, jo tai brīdī tā būtu "profesionāli pareizāk", vai atteikties komentēt, tādējādi sūtot signālu - ir problēmas. Tās būtu radināmas neizvēlēties pirmo variantu, jo galu galā tas ved pie neuzticības kultivēšanas.
Ko es ar šo garo penteri vēlējos teikt. Labi - tas Krimināllikuma pants par apzināti nepatiesas informācijas izplatīšanu ir stulbs un varbūt nekonstitucionāls, DP ir smagi un pelnīti nokritizēta, pierādīt grūti, rīkot "pārrunas" ar naudīgiem un ietekmīgiem cilvekiem - "neērti". Tomēr, manuprāt:
- ir skaidrs, ka informācija "nestiķējas" un aizdomas, ka kāda no tām nav patiesa, ir pamatojamas;
- vismaz Saeimai būtu jādara kaut kas, lai mēģinātu kliedēt šaubas un neuzticību.
Proti, būtu jāveido "kārtīga" parlamentārās izmeklēšana komisija kaut vai pēc amerikāņu parauga (un likumdošanas bāze, ja tās vēl nav), kura nozvērinātu izsauktās personas teikt patiesību, tikai patiesību un neko izņemot patiesību, ar kriminālsankcijām par nepatiesas liecības sniegšanu, ar mērķi izjautāt, kas ir darīts un teikts kad, lai radītu iepējami aptverošu un detalizētu ziņojumu par Parex bankas pārņemšanu.
