Imperators Kaligula (37.-41. g.m.ē.) ir iegājis vēsturē kā viens no Romas sliktākajiem un nežēlīgākajiem imperatoriem, lai gan viņš pie varas bija vien četrus gadus.
Savas īsās valdīšanas laikā trakais imperators izraisīja haosu Romas elitē. Viņš pieprasīja, lai senatori pielūgtu viņu kā dievu, nekaunīgi ņēma senatoru sievas par konkubīnēm un lika patvaļīgi izpildīt nāvessodu daudziem apkārtējiem.
Dīvainu lēmumu viņa valdīšanas laikā bija daudz. Nešaubīgi arī viņa neparastā mīlestībā pret savu zirgu un mēģināšana to pataisīt par konsulu ir apspriešanas vērta, tomēr interesi raisa arī Kaligulas pieteiktais karš jūras dievam Neptūnam. Viņš pavēlēja saviem karavīriem doties uz pludmali un durt ar zobeniem jūrā un viļņos, kā arī mest uz tiem šķēpus. Kādā brīdī imperators uzskatīja, ka karš ir uzvarēts, tāpēc viņa karavīri pēc valdnieka pavēles sāka vākt gliemežvākus, kas it kā skaitījās kara laupījums un kurus bija paredzēts transportēt uz Kapitoliju.
Mūsdienu pētnieki brīnās, vai imperatora dīvainais lēmums bija paredzēts, lai sodītu nepaklausīgos un negribīgos karavīrus, kuri negribēja kāpt uz kuģa, vai arī tas bija Kaligulas neprāta dēļ. Iespējams, imperatoram tobrīd izmisīgi vajadzēja uzvaru jebkādā karā, tāpēc viņš izvēlējās karu pret jūru.
Nav pārsteigums, ka viņa mūžs un valdīšanas laiks nebija ilgs. Vien 29 gadu vecumā pēc četriem valdīšanas gadiem imperators tika nogalināts pa ceļam uz teātri. Slepkavība notika 41.gada 24.janvārī. Vaininieki bija iepriekšminētie senatori.
