Šis ir ļoti interesants un svarīgs temats patiesībā, pat vairāk nekā daudz (autoru ieskaitot) nojauš. Ūdeni dzeram ikdienā, bez tā nevaram dzīvot. Tādēļ ir svarīgi, kāda ir ūdens kvalitāte,ko ikdienā lietojam.
Ikdienā uzņemamais ūens daudzums katram cilvēkam ir individuāls, atkarīgs no dzimuma,auguma un svara. Dēļ dzimuma tādēļ,ka vīriešiem (normālos gadījumos) ir lielāka muskuļu masa nekā sievietēm, līdz ar to lielāks ūdens daudzums organismā. Ar to gribu teikt,ka neviens nevar pateikt konkrētu daudzumu ūdens, cik visiem ir dienā jāizdzer,tas ir jāskatās katram pašam pēc saviem paremetriem, ieradumiem un pašsajūtas. Jāatceras arī to,ka daudzi ikdienā uzņemtie dzērieni (limonādes,kafija,tēja uc) veicina ūdens zudumu organismā un to ir jāņem vērā, ja seko līdzi uzņemtā ūdens daudzumam. Tas pats attiecas uz fiziskajām aktivitātēm un uzturu. Nav tik vienkārši kā sākumā var likties.
Ūdens sastāvs. H20 - formula vienkārša, kas tur vēl var būt? Ūdens sastāvā dabā ir arī daudz un dažādu minerālu, metālu, aļģu un arī baktēriju. Par pēdējām uzreiz jāsaka, ka ne visas ir kaitīgas veselībai, bet ir konkrēti 5, kuras ir patogēni un noteikti nenāk par labu veselībai, tādēļ arī ir stingrs PVD regulējums par dzeramā ūdens mikrobioloģisko sastāvu - kādu baktēriju klātbūtne nav pieļaujama.
Kopējā ūens mineralizācija. Virspusējs sabiedrības uzskats bieži vien ir tāds, ka jo tīrāks ūdens, jo labāk. Bet arī tas nav gluži tiesa. Ideāli tīrs H2O , kā piemēram, destilēts ūdens vai arī caur reversās osmozes filtriem izfiltrēts ūens (šāds skaitās de-mineralizēts) cilvēka organismam ir kaitīgs un neveselīgs. Šāds ūdens no organisma piesaista un skalo ārā minerālvielas, kuras ir nepieciešamas normālu organismu funkciju nodrošināšanai. Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pētījumā par demineralizēta ūdens riskiem veselībai, ir konstatēts, ka optimāls mineralizācijas līmenis ir no 250 mg/l - 500mg/l . Katram individuāli. Šis nav reklāmas komentārs, tādēļ neminēšu konkrētus ražotājus,bet kopējā mineralizācija ir tas,ka ir vērts pievērst pastiprinātu uzmanību uz pudeles etiķetes vai jautāt savam piegādātājam.
Krāna ūdens. Rīgā tas tiek ņemts no Baltezera vai no Daugavas - atkarīgs no tā, kurā krastā dzīvo. Ūdens iziet cauri attīrīšanas sistēmai, filtrēts un dezinficēts ar hloru. Ir jāņem vērā to,ka cauruļvadu sistēma ir veca un pilna ar nosēdumiem, tādēļ līdz patērētājam ūdens nonāk ne tik tīrs, kā izejot no attīrīšanas stacijas. Turklāt mineralizācijas pakāpe ir nezināma.
Šarlatāni. Scenārijs šāds - pie jums uz mājām atnāk tantes ar filtriem Viņas nodemonstrē vienā glāzē jūsu krāna ūdeni un otrā glāzē jūsu krāna (ūdens) ūdeni. Un tad sākas magic - viņas ņem talkā 5. klases ķīmiju un veic elektrolīdzi abās glāzēs! Krāna ūdens uzreiz paliek pelēki zaļš, savukārt filtrētais gandrīz tik pat dzidrs kā bija. Visi šokā. Pārdevējas rāda uz jūsu tumšo glāzi un sakak - un jūs šito vēlaties dzert?! Daļa cilvēku uzreiz noraustās un meklē liekus 600 eur filtra iegādei. Kur ir krāpšana? Ūdens iekrāsojas tādeļ,ka elektrolīzes rezultātā ūdenī esošās minerālvienas maina savu struktūru un arī krāsu, savukārt filtrētajā ūdenī tādu tik pat kā nav. No tā izriet,ka šādu ūdeni (dzidro un filtrēto) patiesībā nemaz nedrīkst lietot! PIemēram. Daudzās valstīs reversās osmozes filtri ir aizliegti,ja tiem nav pievienots ūdens "mineralizators" - minerālu kapsulas.
Ideāli tīru ūdeni ar optimālu mineralizācijas pakāpi var nodrošināt tikai augsti tehnoloģisks ražošanas (patiesībā iegūšanas un iepildes) process, kādu nespēj nodrošināt neviens no mazajiem uzņēmējiem - tie pilda no dārza šļūtenes pudelēs. Ir viens popolārs LV ūdens piegādātājs,kura pudeles paliek zaļas (aļģes), tādēļ viņi komplektā mēdz dot kartona kastes ar kurām pudeles aizsegt Bet ir arī kvalitatīvi ūdens piegādātāji, atliek vien interesēties un atrast