Sen neesmu licis rakstus par saviem piedzīvojumiem meiteņu meklējumos, tad, nu lūk, būs par ko palasīt.
Bija pienācis 14. februāris (Valentīndiena), un. lai nesēdētu mājās raudot izdomāju aiziet uz Speed Dating pasākumu vienā no Vecrīgas krogiem. Biju ļoti sacerējies, ka beidzot satikšu savu mūža mīlestību, savādāk nevar būt, tūlitās jau būs 30 gadi.
Tā nu atradu pašas labākās drēbes, iegāju dušā, noskuvos un biju gatavs uz visiem 100%.
Bija nedaudz jāsteidzas, jo pasākums sākās 19:00, un es kā vienmēr gribeju ierasties nedaudz ātrāk. Cerības bija lielas, jo Facebook pietiekami daudz cilvēki bija atzīmējušu, ka ir ieinteresēti doties uz šo pasākumu. Ierodoties bārā eju pie kases samaksāt par dalību, lai gan organizators saka, ka būs jāpagaida kamēr ieradīsies vairāk dalībnieku. Es tāds - nu ok un paņemu aliņu. Sēžu un sūcu savu dziru. Pulkstenis jau 19:30 un nekas nav sācies, bārs pustukšs. Līdz beidzot organizators nobļaujas "Kurš uz speed dating?''. Es tāds paceļu roku, un pārsteigumu neviens cits neceļ, izņemot vienu čali otrā bāra stūrī. Es nodomāju - nu šitais gan nebūs labi.
Tā nu organizators pasaka, ka no pasākuma nekas nebūšot, jo nav cilkvēku, un no homo, lai pītos ar otru džeku 
Bet, tā vietā organizators piedāvā spēlēt dzeršanas spēli. Es tāds nedaudz sagaruats nodomāju, pofig, piedzerties vienmēr jau var. Sanāca pārējie cilveki, kuri bija ieinteresēti un sākās spēlēšana. Spēle saucās KAVA, diezgan interesanta. Kādu stundu maucam viņu un dzeršana arī ne pa jokam, Pēc tam vēl izdevās uzrīkot mini Beerpong turnīru.
Tā nu sanāca vakars uz kaut cik pozitīvas nots. Bet, speed dating never again 
