Kā dzīvo pamesto Ņujorkas metro tuneļu «kurmju cilvēki»1

Šogad valdībā tika izveidota speciāla darba grupa, kuras uzdevums ir tikt galā ar bezpajumtniekiem Ņujorkas metro sistēmā. Kamēr plāns vēl top, darba grupa izskaitījusi, ka metro tuneļos dzīvo aptuveni divi tūkstoši cilvēku. Tiek pieļauts, ka skaits varētu arī būt krietni lielāks.

«Kurmju cilvēki» mitinās arī zem tūristu iecienītām vietām un pastaigu laukumiem - cilvēki virszemē pat nenojauš, kas notiek dažus metrus zem zemes. Bezpajumtnieki pa virszemi pārvietojas tikai tumsas aizsegā, lai viņus nepamanītu kārtībsargājošās iestādes un neizliktu no pazemes mājām.

Tā kā Ņujorkas metro sistēma ir ļoti plaša un sena, neskaitāmi metro tuneļu posmi mūsdienās vairs netiek lietoti, taču tajos var iekļūt, atrodot kādreizējās ieejas virszemē. Tuneļos vēl joprojām glabājas veci vagoni, aizmirsti būvmateriāli un bieži vien saglabājušās arī pasažieru platformas, padarot šīs vietas noslēpumainas un piemērotas apdzīvošanai.

Slepenajos tuneļos ir ļoti viegli iekļūt, lai gan to labāk nevajadzētu darīt. Pilsētā ir neskaitāmas ieejas kādreizējās metro stacijās, turklāt ne visas no tām ir slēgtas. Iekļūšana tajās gan ir nelikumīga un par to iespējams saņemt kriminālsodu.

Tāpat kā jebkurā apdzīvotā vietā, arī metro tuneļos bezpajumtnieki veido kopienas - viņi rūpējas viens par otru, veido hierarhiju un karo par savu teritoriju. Tuneļos dzīvo arī ģimenes ar bērniem. Ja varas iestādes uzzina, ka bērniem nav dzīvesvietas, viņi tiek nošķirti no vecākiem un ievietoti bērnunamā, tāpēc mazi bērni tiek rūpīgi slēpti un gandrīz nekad neiziet virszemē.

«Kurmju cilvēku» dzīve paiet tumsā - tuneļos nav elektrības un virszemē viņi var doties tikai tad, kad iestājas nakts. Lai ieraudzītu dienas gaismu un, piemēram, palasītu grāmatu, viņi izmanto spraugas ventilācijas režģos.