Dzīves lielajā steigā nemaz neesam pamanījuši to cik daudz ir labu un skaistu notikumu. Pasaule ir pilna brīnumu, pilna, miera, pilna mīlestības un diemžēl arī sāpju. Vēlos lai jūs apskatāt šīs situācijas un jūs visu sapratīsiet.
Nu tad lai labi lasās!
* Šodien, pieejot pie sava veikala pulksten septiņos no rīta (esmu florists), es ieraudzīju vīrieti formastērpā. Viņš grasījās doties uz lidostu, lai lidotu uz Afganistānu, uz veselu gadu. Viņš teica: “Katru piektdienu es parasti dāvinu savai sievai skaistu ziedu buķeti un nevēlos šo tradīciju pārtraukt.” Tad viņš pasūtīja man 52 ziedu pušķus un lūdza tos piegādāt ik piektdienas vakaru sievai uz ofisu, kamēr pats neatgriezīsies. Es viņam iedevu 50% atlaidi, jo tāda mīlestība arī manu dienu padarīja saulaināku.
* Šodien es pastāstīju savam astoņpadsmitgadīgajam mazdēlam, ka pa visiem skolas gadiem es tā arī netiku uz īstu skolas balli, jo mani neviens neuzaicināja. Un iedomājieties – šajā vakarā viņš, ģērbies smokingā, piezvanīja pie manām durvīm un uzaicināja mani par pavadoni skolas ballē.
* Kad šodien viņa pamodās no 18 mēnešus ilgas komas, viņa noskūpstīja mani un teica: “Paldies, ka paliki ar mani, ka stāstīji man šos brīnišķīgos stāstus un ka vienmēr man esi ticējis… Un, jā, es ar tevi precēšos.”
* Šodien, ejot cauri parkam, nolēmu piesēst un uzkost pusdienas. Tikko sāku tiesāt sviestmaizes, ievēroju, ka zem ozola piebrauca kāds automobilis. Tajā bija padzīvojis pāris. Viņi nolaida logus un ieslēdza džeza mūziku. Vīrietis izkāpa no mašīnas, atvēra durvis sievietei un padeva viņai roku. Pēc tam viņi pusstundu zem šī paša ozola lēni dejoja.”
* Šodien es veicu operāciju mazai meitenītei. Viņai bija vajadzīgas pirmās grupas asinis. Mums to nebija, tāpēc varēja derēt meitenītes dvīņu brāļa asinis. Es paskaidroju viņam, ka tas ir dzīvības un nāves jautājums. Viņš nedaudz padomāja, pēc tam kaut ko parunāja ar vecākiem un padeva man roku. Es nesapratu, kāpēc viņš tā darīja, līdz viņš pēc asins nodošanas man pajautāja: “Un kad es nomiršu?” Viņš bija iedomājies, ka ziedo savu dzīvību māsai. Par laimi, šobrīd ar viņiem abiem viss ir kārtībā.
* Mans tēvs ir labākais pasaulē, par kādu vien var sapņot. Viņš mīl manu māti (un vienmēr dara viņu laimīgu), viņš iet uz katru manu futbola maču, kurā esmu piedalījusies no piecu gadu vecuma (tagad man ir 17), viņš nodrošina visu ģimeni. Šorīt no rīta, kad es meklēju tēva instrumentu kastē knaibles, tās dibenā es atradu salocītu lapiņu. Tā bija lapa no tēva vecās dienasgrāmatas, kas datēta ar mēnesi pirms manas dzimšanas. Tur bija rakstīts: “Man ir 19 gadi, es esmu alkoholiķis, kurš izmests no institūta, neveiksmīgs pašnāvnieks, vardarbības upuris un bijušais automašīnu zaglis. Nākamajā mēnesī tam vēl pievienosies “jaunais tēvs”. Taču es zvēru, ka izdarīšu visu, lai manai mazulītei viss būtu labi. Es kļūšu viņai par tādu tēvu, kāda man nekad nav bijis.” Un… es nezinu, kā, bet viņam tas izdevās.
* Šodien mans astoņgadīgais dēls apķēra mani un sacīja: “Tu esi pati labākā māmiņa visā pasaulē.” Es pasmaidīju un pajautāju: “Kā tu zini? Tu taču neesi redzējis visas pasaules mātes.” Dēls apķēra mani vēl ciešāk un sacīja: “Tu jau arī esi visa mana pasaule.”
* Šodien es biju pie sava pacienta, vīrieša ar Alcheimera slimību. Viņš tik tikko atceras savu vārdu un parasti aizmirst, kur atrodas un ko teicis pāris minūtes atpakaļ. Taču kaut kādā brīnumainā veidā (un man liekas, ka to sauc par mīlestību), viņš katru reizi, kad viņu apciemo viņa sieva, viņš atceras, kas viņa ir, un sagaida viņu ar vārdiem: “Sveika, mana brīnišķīgā Keita!”
* Mans 21 gadu vecais labradors tik tikko spēj piecelties, gandrīz nemaz neredz un nedzird, un viņam nav spēka pariet. Taču, kad es ienāku istabā, viņš tik un tā priecīgi kustina asti.
* Šodien braucām mājās ar vectētiņu, kad viņš krasi apgrieza mašīnu atpakaļ, sakot: “Es aizmirsu nopirkt ziedus tavai vecmāmiņai. Tūlīt ieiešu veikalā uz stūra un nopirkšu viņai puķu pušķi. Es ātri.” “Vai šodien ir kāda īpaša diena?” – es jautāju. “Nē, it kā nē,” teica vectētiņš. “Katra diena ar kaut ko ir īpaša. Un tava vecmāmiņa mīl ziedus. Tas dara viņu laimīgāku.”
