* Šodien pagājuši desmit gadi kopš tēva nāves. Kad biju maza, viņš man dziedāja īsiņu melodiju, kad lika gulēt. Kad man bija 18 un viņam bija vēzis, es arī to dziedāju – nu jau viņam, apciemojot tēvu slimnīcā. No tiem laikiem es šo melodiju nekad nebiju dzirdējusi, līdz šodien mans līgavainis sāka to dungot sev zem deguna. Izrādās, viņam to bērnībā dziedāja māte.
* Šodien, divus gadus pēc tā, kad sākām dzīvot atsevišķi, mēs ar savu bijušo sievu beidzot atrisinājām savas nesaskaņas un nolēmām tikties papusdienot. Mēs runājāmies un smējāmies četras stundas pēc kārtas. Pirms mums bija jāiet prom, viņa iedeva man lielu, biezu aploksni. Tajā bija 20 mīlestības vēstījumi, kurus viņa bija uzrakstījusi šo divu gadu laikā. Uz aploksnes bija rakstīts “Vēstules, kuras es nenosūtīju savas stūrgalvības dēļ.”