Piekrītot, ka Dombrovska partija izvairijās uzņemties atbildību par sociālo un izglītības sfēru, jābrīnās, cik daudz muļķību Tautas Partijas biedrs ar biedra karti Nr. 1 spēj sarunāt vienā intervijā.
Mākoņos izperinātā fiksā ideja, ka pēc oranžo šnites uz āru roku piegrieztie novadi glābs dažus no kredītu atmaksas nekustamo īpašumu jomā, vai ļaus izbēgt no skandāliem, kas saistīti ar mazajiem HES, blēdīgo kvotu sadali vēja un bioenerģijas ražošanā vēl būtu saprotama, tomēr mehānisms šķiet vienkārši komisks. Gundaram būtu jāpaskaidro sīkāk, kā tad tādas sarunas notiks? Kā mazās Gulbenes mērs Stepanovs ies pie Ušakova un teiks- taisām augšā Pašvaldību Saeimu pēc Zemnieku Saeimas parauga, pārņemam varu un saliekam amatos lielākos kretīnus!
Un Ušakovs priecīgi piekritīs un kopā ar Ārgali vienosies, ka Rīgā ar steigu jāsāk jauna megabūve, kāds tilts par miljardu vai jauns teātris par pusmiljardu latu. Visticamāk, ka pasūtīs TP vienu māju tālāk, jo pārāk lielas atšķirības reitingos.
Gundars Bērziņš kļuvis par tādu kā Latvijas Žirinovski ar vienu mazu atšķirību, aiz pēdejā stāv reāls spēks, bet TP draud reāla izkrišana no nākošās Saeimas.
Otrs jājamzirdziņš, nepatika pret Valdi Zatleru, ir vēl dīvaināka, ja atceramies kā TP cēlās un gūlās zem Vairas Vīķes Freibergas. Tad Tautas partijai netraucēja ne Nacionālā drošības padome, ne VVF bezgalīgie ultimāti iztirgot Abreni vai prasība Kalvītim- izmaksāt kompensācijas tiem, kam tās nepienākas, ne VDK aģentu lobēšana. Šķēle bija gatavs zemoties ķīniešu komunistiem, lai tikai nebūtu jātiekas ar Taivānas pārstāvi vai Dalailamu, jo VVF posās vizītē uz Pekinu.
Murgi par kaut kādu jauna rīcībspējīgu prezidenta nepieciešamību rodas no pilnīgas Satversmes neizpratnes, jo tā paredz Valsts Prezidentam tikai reprezentatīvas funkcijas. Bet kā morālā autoritāte Valdis Zatlers ir daudz pārāks par Vairu Vīķi Freibergu, kuras padomnieki bija tādi blēži kā kriminālās darbībās apsūdzētais Bukingolds.
Zatlers neskrien, klupdams, krisdams, pildīt ārzemju vēstnieku rīkojumus, nedala ordeņus Zurofam, netiekas ar Šabtaju Kalmanoviču un nesvin 9.maiju, kā to darīja iepriekšējā prezidente. Ar ko viņš ir sakaitinājis TP, atliek vien minēt, tomēr Gundara Bērziņa elementāras cieņas un takta trūkums pret Valsts Prezidentu tikai palīdz iedzīt pēdejo naglu oranžo zārkā.
Žēl, jo Tautas partijā bija daudz spējīgu cilvēku un tā ir vajadzīga politiskā līdzsvara nodrošināšanai. TP savu darbību sāka skaisti, ar Manifestu un lielu uzticības kredītu , bet laika gaitā pārvērtās par vienas vai pāris ģimeņu biznesa projektu, izstumjot no partijas katru, kas tam pretojās ( Pīlēns, Štokenbergs ).
