Lai nerastos vēlme 'singularitāti' jaukt ar notikumiem, kas realitāti noslēdz no melnā caruruma horizonta, pieminēšu, ka patreiz singularitātes jēdziens plašāk tiek saistīts ar gaidāmu brīdi vēsturē, kur cilvēku izstrādātas tehnoloģijas savās iespējās pārspēs pašus tehnoloģiju izstrādātājus. Singularitātes iestāšānās notikumi daudzi prognozē aptuveni pēc pieciem līdz divdesmit gadiem.
Mans uzskats, protams, ir tāds ka tehnoloģija nespēs aizstāt cilvēku un cilvēces vajadzību attīstīties, tomēr singularitātes iestāšānās var visai pamatīgi ietekmēt civilizāciju un civilizācijas attīstības gaitu, kam neapšaubāmi kā visus ietekmējošam, paredzamam notikumam vajadzētu gatavoties, lai veiksmīgāk adaptētos gaidāmajam satracinājumam, kuru cilvēks neizbēgami pats izraisīs virs savas un sev līdzīgo galvām. Bez tam, visdrīzāk, singularitātes brīdis katram indivīdam iestāsies atsevišķi nevis viesiem vienlaicīgi, kas ir saistīts ar to, ka atsevišķu sabiedrības locekļu spējas ir atšķirīgas, tāpēc vienam 'singularitātes' brīdis varētu iestāties pēc pieciem gadiem, savukārt citam pēc desmit gadiem. Kā singularitāte ietekmēs citas dzīvības formas, pagaidām, ir visai neskaidrs vai visdrīzāk cilvēkam tuvākās dzīvības formas, iestājoties 'singularitātei' viennozīmīgi ietekmēs arī suņus, kaķus un citus mājdzīvniekus, tomēr tādas dzīvības formas, kuras savā pastāvēšanai ir tālas no cilvēka, paliks mazāk ietekmētas - vaļi, roņi, utt.
Kas runā par labu 'singularitātei':
+ straujais transzistoru(loģisko slēdžu) palielināšanās apjoms ik gadu
+ tranzistoru samazināšanās apjomā
+ ātrdarbības paaugstināšanās
+ mašīnapmācība, palielinot loģikas apjomu, šablonu veidošanā
Protams, ar līdzīga rakstura tehnoloģiskiem jauninājumiem cilvēks savā eksistences laikā ir saskāries visu laiku, kas dod iespēju novērtēt kā uz indivīdu visdrīzāk atsauksies viens vai otrs ieviestais jauninājums, tomēr gaidāmā 'singularitāte' visdrīzāk neatgriezeniski mainīs cilvēka uztveres un sapratnes spējas par sevi un savu ietekmi.
Iepriekšējie tehnoloģiskie jauninājumi vēstures gaitā:
o ritenis, uguns
o stikls, papīrs
o elektrība, kalkulators
Lai labāk saprastu, kādu ietkmi uz cilvēci un cilvēces attīstības gaitu varētu atstāt 'singularitāte' mēģināju augstāk uzskaitīt nozīmīgus posmus cilvēces attīstībā, kas varētu saistīties ar, izšķiramu, periodu kopējajā cilvēces evolūcijā. Šķiet, svarīgākais tomēr ir novērtēt attiecīgās tehnoloģijas ietekmi uz cilvēku, vai cik atkarīgs paliek cilvēks no viena vai otra jaunieveduma, lai turpinātu savu eksistenci. Ja par piemēru ņem uguni, tad, paanalizējot, uguns izmantošanas ietkemi var pieņemt, ka uguns izmantošana bija pietiekami ērts veids, kā cilvēks sevi varēja nodrošināt ar siltumu un uguns tuvumā nebaidīties no plēsēju uzbrukumiem. Tomēr, jādomā, ka uguns arī pašā cilvēkā, sākotnēji, izraisīja visai lielas bailes, kā arī dažiem ļāva manipulēt ar pārējajiem, saistot sevi ar uguns pārzināšanu. Līdz ar ko nākas pieņemt, ka svarīgākais, kas ļāva uguns izmantošanu cilvēkam saistīt ar pastāvīgu izmantošanu bija spēja iemācīties iegūt uguni.
Ja līdzīgas analoģijas gribētu vilkt ar 'singularitātes brīdi', tad jāsaprot, ka jebkura tehnoloģija, ja pie tās pierod prasa tās replicēšanas iespēju, ja kādā brīdī, kaut kas notiek ar mākslīgā inteleka nesēju, tad jābūt iespējai esošo tehnoloģiju pietiekami ātri atjaunot. Ja atgriežamies atpakaļ pie uguns iespēju izmantošanas, tad agrajiem senčiem visai svarīga bija uguns glabāšana, tomēr tādi, kuri spēja uguni iedegt bija retums un nereti tika saistīti ar pārdabisku spēju turētājiem. Sekojoši, nākas atzīt, ka patreizējajam tehnoloģiskajam progresam ir dzenošs raksturs, kas vairāk tiek asociēts ar iespējamo robežu noteikšanu, kā ar aizdomāšanos par to, kā zināšanas sakārtot tā, lai pēc iespējas lielākam sabiedrības indivīdu lokam būtu skaidrs, kā panākto replicēt un padarīt vienkāršāk uztveramu. Kas gaidāmo 'singularitātes brīdi' drīzāk liek saistīt ar tehnoloģijas demonstrēšanas iespēju, kā ar risinājumu, kuram vajadzētu veicināt cilvēka attīstības un evolucionēšanas iespējas. Jo vairāk tāpēc, ka ir diezgan izplatīts viedoklis, ka mākslīgais intelekts varētu būt pašpietiekams un tam varētu rasties iespēja pārspēt cilvēka spējas un attīstības iespējas. Kas attiecīgi norāda, kāds varētu būt 'singularitātes brīža' raksturs - attiecīgie tehnoloģiskie risinājumi, jebkurā veidā pārspēs cilvēka, cilvēku kopienu iespējas, demonstrējot viennozīmīgu pārākumu. Daudziem liekot justies nevajadzīgiem un nenozīmīgiem, nespējot nodrošināt jebkāda veida būtiskus ieguldījumus nākotnes buvēšanā.
Kāpēc 'singularitāte' varētu būt noderīga?
Pateicoties 'singularitātei' cilvekam vajadzētu parādīties iespējai pilnībā reflektēt, izmantojot ciparu tehnoloģijas, kas ļautu veidot nosacītu realitātes filtru, kur attiecīgi destruktīvās indivīda dziņas tiktu pilnībā izslēgtas komunikācijā ar citiem. Tomēr šāda tehnoloģija nenkāk bez saviem riksiem, kas norāda uz potenciāli nopietnāku problēmu kā alkohola brīvu pieejamību, tāpēc potenciālā atkarība no esošās tehnoloģijas, iespējams veicinās pamatīgāko bioloģisko atlasi cilvēku starpā, kādu līdz šim cilvēce ir piedzīvojusi. Tāpēc gatavošanās 'singularitātes brīdim' būtu jāuztver kā nopietns pasākums, kura apzināšanai un saprašanai nav atlicis pārāk daudz laika.
lasi, vērtē, komentē 
