Ar šā brīža pausaules problēmām jau kādu laiku ir atsākusies "filozofiskā" domāšana, rodas daudzi jautājumi "Kādēļ?", kaut arī mēs domājam kad mēs visu saprotam, esam taču gudri, pieauguši cilvēki, tad rodas jautājums kādēļ bērni dzīvo bez vecākiem? Kādēļ cilvēki cieš? Kādēļ notiek tas, kas notiek? Kādēļ ir sociālā nevienlīdzība? Kādēļ cilvēkiem ir jāmirst? Kur paliek tiko piedzimuša un miruša bērna dvēsele? Kaut arī ikdienā mums ir blakus cilvēki kur kā Viņi saka kad visu saprot, dzīvē pieļauj ļoti daudz kļūdu, dēļ kā cieš apkārtējie.. Bet atbilde taču vienmēr no visiem būs "Ko tad Tu saproti?", šeit noder pretjautājums ko galu, galā Tu pats saproti? Mēs mēģinām būt varenāki nekā patiesībā esam, dēļ kā paliekam pavirši pret savu un apkārtējo dzīvi, mēs paliekam mazrūpīgāki. Dzīve katru dienu kādam no mums parāda mums pašiem savu vājumu bet vai mēs to saprotam to tā kā tas tiek pavēstīts?
Es esmu filozofs Hereklatuss, vairāk mūsdienu ar laba gada aromātu, mans vārds ir cēlies no
sengrieķu filozofa "Heraklīta" Ἡράκλειτος ὁ Ἐφέσιος, Hērákleitos ho Ephésios; dzimis aptuveni 535. gadā p.m.ē., miris aptuveni 475. gadā p.m.ē. Es ar cietu lepnumu varu sevi saukt par Latvieti, es baudu dzīvi meklējot un izzinot jautājumus, sāpes un arī laimi. Mana šā brīža uzmanība tiek veltīta cilvēkam un ar šo izaucinājumu es vēlos jums parādīt dzīvi kādu es to redzu, no savas pieredzes un palīdzēt ar padomu, mans dzīves piepildījums ir redzēt vairāk domājošus cilvēkus un saprātīgus, kas prot uzņemties arī atbildību.Jums ir kāds jautājums ar kuru netiekat galā? Kāda sāpe, kam nav atbildes? Vai arī vienkārši vēlaties dzirdēt padomu?, tad sazinieties ar mani, es centīšos līdzēt ar to tikt galā, vai arī sapratīsiet dzīvi no citas puses. Neuztraucieties par tumšo, savus jautājumus varat rakstīt anonīmi un tas vienozīmīgi paliks starp mums. Mans ieguvums nav nauda, es baudu laimi, bēdas un sāpes, stāvēt prētī un parādīt dzīvei, kas es esmu!