Nē! Nevinnēja gan. Pat tuvu tam nebija. Čalis ir pietiekami gudrs un attapīgs, lai spētu panākt savu.
Mazliet maģijas šeit, mazliet maģijas tur un brīnumi notiek!
Nē! Nevinnēja gan. Pat tuvu tam nebija. Čalis ir pietiekami gudrs un attapīgs, lai spētu panākt savu.
Mazliet maģijas šeit, mazliet maģijas tur un brīnumi notiek!
Galu galā, cik pareizi ir ņemt nost ierīci, kuru ''uzdāvina'', un cik pareizi ir neatdod ierīci, par kuru maksā kāds cits. Es nezinu. Man neviens nedāvina telefonus. Pati sev tos pērku un nejūtos nevienam parādā un tādu problēmu man arī nav.
Bet kā ir ar tevi? Esi kādreiz bijusi/bijis situācijā, kad tev pieprasa atdod lietu, kuru uzdāvināja, kad bijāt kopā? PLĪŠA LĀCĪŠI NESKAITĀS. :D
Laikam jau vēlējās uzdāvināt nākamajai...
Man tas liekas zemiski. Dāvināts ir dāvināts, bet ja nevari to atļauties, tad nedāvini. Varbūt veco telefonu viņa izmeta, bet jauno tagad prasa atpakaļ. Neglīti. Esmu bijusi gan tādā situācijā, kad pēc ilgām attiecībām un kopdzīves vīrietis prasa atpakaļ dāvanas. Neatdevu. Neuzskatīju, ka man būtu viņam jāatdod viss, ko viņš ir pircis vai dāvinājis 7 gadu laikā un jāprasa viņam atpakaļ viss, ko esmu pati dāvinājusi. Tas nav īsts vīrietis, kas tā rīkojas. Tā ir vēlme ieriebt otram un tas tikai pierāda to, ka nekāda patiesā mīlestība tur nav bijusi.
Nekad nedāvinu neko, kas būtu pirkts kredītā. Un dāvanas atpakaļ neprasu. Liekas kaut kā neētiski. Pat ja otrs nav pelnījis dāvanu, tas nenozīmē, ka man jānolaižas līdz otra līmenim.
Es gan jau ļautu paturēt, bet nenosodu arī šādu rīcību..ja kuce tad kuce.
Jā, ir bijis tā un atdevu. Tāpat suvenīrus no iepriekšējām attiecībām nevajag, tā jau gana sāpīgi.
Ja mana sieviete mani piekrāptu, tad bez žēlastības atņemtu pat dāvinātos stringus (sanāktu labs iekurs ugunskuram). Bet, ja šķiršanās notiek kā pieaugušiem cilvēkiem pienākās, tad dāvanu atstāšana ir cieņas izrādīšanas cilvēkam, kas ir bijusi daļa no manas(vai Tavas) dzīves un turpmāk esat nolēmuši iet katrs savu dzīves ceļu.
ja dāvini tad dāvini un nesāc kautkādu huiņu līdzko cilveks kam dāvināji nedara lietas tā kā vēlējies tu. tā ir kretīnisku cilveku rīcība izmantot dāvanu kā kautkādu pamatu dabūt savu. protams man neizprotama liekas cilveku pieeja dāvināt lietas ko ņem uz nomaksu etc un "dāvanas " kuras nav apmaksātas vai arī tādas kuras tiek turētas īsā pavadiņā izsekotas un šādi apstrādātas. ja cilveki mazāk uzvestos kā kretīni un veirāk rēķinātos viens ar otru iespējams viņu attiecības ar citiem uzlabotos. mana peronīgā pieeja- ja esmu kaut ko uzdāvinājis tad lūdzu, tas ir tavs.
Dāvinājumu var prasīt atpakaļ
http://likumi.lv/ta/id/90220-civillikums-ceturta-dala-saistibu-tiesibas#p-42261
Nestrīdies ar idiotu. Viņš nolaidīs tevi līdz savam līmenim, un paņems uz pieredzi. Labs teiciens, tikai nevar saprast, kurš no abiem šeit ir idiots... liekas abi...
man bija savādāk, sarunāju, ka paņems telefonu uz sava vārda, bet es par viņu maksātu, pagāja 10 dienas,un neliela strīda laikā lika telefonu atdot, sākumā iemeslu pateica ka es par viņu nemaksāšot, pēc tam jau izrādījās ka viņš man viņu gribējis uzdāvināt [un ko viņš būtu darījis ar to naudu ko viņam dotu? apmaksājis manu dāvanu ]
Neredzu nevienu vietu, kur čalis būtu rīkojies gudri. Cik lielam bezsirdsapziņas radijumam jābūt, lai prasītu dāvinātu lietu atpakaļ, un vai nedot atpakaļ sev nepelnītas dāvanas ( gadījumā ja čalis ir tik neaptēsts kā šeit). Visi trīs ir tērēti.