Enerģētiskais vampīrisms 114

Attiecības, kurās pastāv pakļaušana, par līdzvainīgiem vai atbildīgiem ir uzskatāmi abi partneri. Jautājums, kurš no viņiem pirmais atjēgsies un spēs pārtraukt šādas attiecības...

Emocionālā vardarbība ir psiholoģiski smalks mehānisms. No ārpuses aculiecinieki to nodēvēs par parastām nesaskaņām abu personu starpā, „mīlnieku kašķiem”, lai gan aizkulisēs valda agresīva gaisotne, kurā viens no iesaistītajiem tiek sagrauts psiholoģiski, reizēm – pat fiziski.

Interesanti un skumji vienlaikus – parasti tieši vistuvākie cilvēki kļūst par izteiktas pakļaušanas objektiem. Narcistiska persona cenšas savu partneri kontrolēt, nepieļaujot tā aiziešanu, vienlaicīgi pats baidoties no tuvības un agresijas. Agresijai pakļautais parasti sāk šaubīties par sevi un savām spējām, lēmumiem, bet vainas apziņa pret agresoru neļauj veidot atbildes reakciju.

Emocionālā varmākas princips: neļaut otram justies brīvi (tas nekad nezina, kas un kad to sagaida, baidās izpausties savā rīcības brīvībā), liekot tam sastingt gan domās, gan emocijās, gan rīcībā. Brīdī, kad agresors pats neapzinās savu rīcību, rodas padziļināts konflikts, jo upuris tiek vainots dubulti. Attiecībās valda nedrošība un nenoteiktība.

Apspiešana un partnera pakļaušana rada agresiju, no kuras pats enerģētiskais vampīrēns visvairāk pats baidās un grib izvairīrties par katru cenu. Piemēram, tante Alma pateiks visu, ko viņa par Tevi domā: ka Tu neko neproti, nespēj un visu speciāli dari, lai viņai ieriebtu, netieši izaicinot uz destabilizētu pretreakciju. Bet, tiklīdz otrs pavērs muti vaļā, tā Almas tante pacels rokas gaisā: „Es šo visu netaisos klausīties!”. Almas tante vēl demonstratīvi varētu piepaķert ožamo spirtu, bet partnerattiecībās parasti agresors izies laukā no telpas, atstājot upuri apjukušu, izsistu no līdzsvara, nometīs telefona klausuli, iesitīs, sāks kliegt un pazemot otru.

Agresors parasti tur otru neziņā. Viņš nestāsta, kur dodas, ar ko, kāpēc, savus plānus tur noslēpumā, lēmumus paziņo pēdējā brīdī vai pat vienkārši var pateikt: šodien kravājies, mēs pārceļamies! Tā būs labāk!

Partnerattiecībās agresors mēdz otru nemitīgi kritizēt: kā tu runā, kā tu izskaties, kā tu paskatījies uz mani, kā tu ej, kā tu sēdi, kā un ko tu runā ar citiem. Tiek kritizēts apģērbs, rīcība vai tās trūkums, komunikācija ar citiem cilvēkiem. Otrs dzīvo pastāvīgā kontrolē, neziņā – ko lai vēl tādu izdara, lai izpatiktu agresoram.

Partnerattiecībās izskaidrošanos/ runāšanu pieļauj tikai vardarbības iniciators: viņš nosaka vai, kad un ko runāt. Otra iebildumi un vēlme izrunāties ir sviestaina lirika, kurai otrs negrasoties pakļauties. Lieki piebilst, ka nereti upuris tiek pataisīts par vainīgu, pat pats nodēvēts par agresīvu un netolerantu.

Lieki piebilst, ka šāds raksts neraisa pārjūsmīgas emocijas, sajūtas, tomēr ir skaidrs, ka šādas situācijas ir, ja ne mūsu, tad mūsu draugu, radinieku, klientu lokā. Šāda veida informācija ļauj apjaust to, ka paši esam atbildīgi par savu laimes un harmonijas sajūtu un vienlaikus - nevis nosodīt tos cilvēkus, kuri ir upura vai agresora lomā, bet izjust līdzjūtību bez žēluma.

Tikai katrs pats spēj izvērtēt savu attieksmi pret līdzcilvēkiem un rīcības cēloņus. Iespējams, kādā no lomām atpazini sevi. Jo katrs tikai un vienīgi pats var sev palīdzēt. Vienalga, kurā lomā Tu esi un izjūti sekas un neapmierinātību ar sevi un savu dzīvi. Par upuriem mēs padarām sevi paši, izdarot izvēli: palikt ar tiem cilvēkiem, kas mums dara pāri, nemainot savu rīcību un attieksmi. Ja nevaram mainīt situāciju, pavisam noteikti ne - otru cilvēku, mainām savu attieksmi un rīcību. Cieni sevi (tad nāks cieņa pret citiem)! Dari to mīloši, sirsnīgi, neko nepieprasot, neuzstājot. Nedz sev, nedz citiem.

Nākamo reizi - par to, kāpēc cilvēks ar noslieci uz enerģētisko vampīrismu tā rīkojas (ne par katra personīgiem iemesliem, protams!).