Eksotiskie augļi6

Papaijas aug aptuveni sešus metru augstos kokos. To sulīgais orandžkrāsas mīkstums garšo pēc melones un persika sajukums, taču šo garšu iespējams pastiprināt ar laima vai citrona sulu. Papaijai ir bumbiera forma. Tam iekšā ir daudz melnu sēkliņu, bet piparotās garšas dēļ tās nav ēdamas. 

Papaija ir jūtīga pret triecieniem, tādēļ ar to jāapietas piesardzīgi un pērkot rūpīgi jāpārbauda apvalks. Augļi satur papaīnu – enzīmu, kas kavē želatīna sarecēšanu, tādēļ papaijās nevar izmantot, piemēram, želeju vai uzpūteņu gatavošanai. Turpretī tā labi mīkstina gaļu, jo papaīns tajā noārda saistaudus. To uzglabā un izmanto tāpat kā mango. 

Zinātnieki izpētījuši, ka papaijā esošas vielas var izraisīt spontāno abortu. Ja esi grūtniece – atsakies no papaijas. 

sezona ir: cauru gadu 

Pitaija- Pūķa auglis. Iegarenais, nedaudz ādainais auglis ir izskatīgs, apmēram 150 mm garš un var svērt no 150 – 700 g. Tā vaskoto mizu klāj lapu zvīņas, tāpēc nosaukums pūķa auglis šķiet ļoti piemērots. Augļa mīkstums ir balts vai sārts, un tajā ir daudz sīku melnu ēdamu sēkliņu. Auglis ir sulīgs, tā garša viegli skāba un atgādina meloni. Dzeltenie augļi ir vissaldākie, tomēr visizteiksmīgā garša un arī visvērtīgākais sastāvs ir augļiem ar sarkano mīkstumu. Pūķa auglī ir maz kaloriju, daudz šķiedrvielu, vitamīnu, minerālvielu un antioksidantu. Malaizijā šo augli iesaka lietot cukura diabēta slimniekiem, lai uzturētu optimālo glikozes līmeni asinīs. Lietots pirms ēšanas, pūķa auglis stimulē gremošanas sistēmu un spēj atvieglot hroniska gastrīta simptomus. 

sezona ir: no jūlija līdz augustam 

Pomelo dzimtais reģions ir Āzijas dienvidaustrumi, tas iecienīts Taizemē, Fidži, Vjetnamā, Japānā u.c. Pomelo spēj sasniegt pat 10 kg lielu svaru. Forma var būt gan apaļa, gan nedaudz saplacināta, gan bumbierveidīga, krāsa – zaļa, dzeltena, gandrīz balta vai viegli sārta, arī mīkstums dažādām šķirnēm atšķiras gan nokrāsas, gan garšas ziņā, tas var būt mazliet saldāks, skābenāks vai rūgtenāks. Tomēr greipfrūta rūgtumu pomelo nesasniedz. Mīkstums ir sausāks, ar lielākām šķiedrām, bet miza krietni biezāka nekā pārējiem citrusaugļiem. Pomelo nav tas pats, kas greipfrūts, tomēr abus vieno sarežģīti raduraksti. Greipfrūts esot radies, krustojot pomelo ar saldo apelsīnu. Kvalitatīvs pomelo auglis ir smags, ar gludu, nebojātu, bet nedaudz mīkstu mizu. Jo tam labāka un spēcīgāka smarža, jo labāka arī garša. Mizojot pomelo, jāizmanto nazis. Vispirms nogriež augšējo daļu, kur miza parasti ir visbiezākā, pēc tam to iegriež gareniskās sloksnēs un noloba. Ēšanai izmanto izlobītu pomelo mīkstumu, kas atbrīvots no sēkliņām. Vislabāk pomelo mīkstumu ēst svaigu. Īpaši atsvaidzinoši tas garšo, pirms pasniegšanas atdzesēts ledusskapī. Pomelo labi sader kopā ar ļoti asiem un karstiem ēdieniem, bet to var izmantot arī augļu salātiem un citiem saldēdieniem, pie zivīm, garnelēm, jūras ķemmītēm un citām jūras veltēm, vistas un cūkgaļas. 

sezona ir: cauru gadu 

Rambutāns. Cēlies no Malaizijas, auglis ir atrodams arī Dienvidāfrikā un citās Āzijas tropiskajās zonās. Auglis nav pārāk salds. Tas ir mazliet lielāks par golfa bumbiņu un tā apvalks ir klāts ar nelieliem dzelksnīšiem. Krāsa- parasti sarkana vai rozā. Pērciet košākas krāsas rambutanus – tumšākie jau vairs nav tik svaigi. Augli var kombinēt ar kokosriekstiem un ananāsiem, tomēr parasti to ēd svaigu. Pārduriet apvalku ar nazi un noņemiet dzelkšņaino mizu, lai iegūtu gandrīz caurspīdīgo pildījumu, kas ir ļoti sulīgs. Sēklas gan nav ēdamas. 

sezona ir: no aprīļa līdz jūlijam

Salaka dzimtene ir Malaizija un Indonēzija, Salaku sauc par čūskas augli, jo tā brūnā, zvīņaina āda atgādina čūska. Salaks aug kopām ķekaros, palmu kokā un tas ir vīģes lielumā. Ādu nolobot, saspiežot augļa galus, atklājas trīs daivas, katra satur lielu sēklu. To izdarīt pateicoties asumiem, lielos daudzumos, var tikai īsts šī augļa cienītājs. Tāpēc bieži šis auglis tiek pārdots jau notīrīts. Salaka garša ir salda un reizē skāba. Viens no augļa garšas aprakstiem varētu būt zemenes un vērmeles sajaukums.Auglis var būt gan sauss un drūpošs vai pat mitrs un kraukšķīgs. 

sezona ir: no jūnija līdz augustam

Tamarinda augļi ir 10 līdz 15 cm garumā ar izliektu formu. Atgādina lielas zirņu pākstis, tikai brūnas un sausas. Visā Āzijā tamarinda augļu mīkstumu izmanto garšvielu pastu un kariju pagatavošanai. Auglim ir saldskāba garša. Tamarindu pievieno asām zupām un rīsu ēdieniem. Tas piešķir dārzeņu ēdieniem un mērcēm skābu garšu. Tamarindu vārot var pagatavot atsvaidzinošu dzērienu. Esiet uzmanīgi auglim ir ļoti cieti kauliņi. 

sezona ir: no decembra līdz martam 

Iecienīts Dienvidāzijā, rožu ābols, kas pazīstams arī kā Champoo ir viens no interesantākajiem eksotiskajiem augļiem uz planētas, un pietiek tikai ar faktu, ka tā smarža un garša atgādina rozes. Ir sastopams divās krāsās sarkanā un zaļā. Bērnu iemīļots auglis (laikam tāpēc ka nav jātīra un nav kauliņu). Diemžēl tie ir reti sastopami tirgos visā pasaulē, jo pēc paņemšanas tie ļoti ātri sabojājas. Zvana veida augļi ir kraukšķīgi un ar svaigu garšu. Tos var ēst veselus, bet līdzīgi kā ar āboliem, daudzi cilvēki dod priekšroku izgriezt serdi. Brīnišķīgi remdē slāpes.No augļiem tiek gatavoti džemi, kuriem pievieno nedaudz citrona sulas. Rožu ābolus mēdz vārīt karstā ūdenī, lai veidotos aromātisks rožūdens. 

sezona ir: no aprīļa līdz jūnijam 

Sapodilla/Lamuts nāk no Meksikas un Jukatanas pussalas, taču tas tika ieviests arī Filipīnās spāņu kolonijas laikā, vēlāk izplatījās visā Āzijā. Pēc izskata Sapodilla atgādina kartupeli, sasniedzot 4-8 cm diametru un ir neticami garšīgs, kad ir nogatavojies. Daudzi ir salīdzināmi ar saldu konfekšu vai karameļu garšu. Sēklas līdzinās melnām aizaugušām pupiņām ar āķi vienā galā. Lamuts nogatavojas tikai pēc tā noplūkšanas. Auglis pateicoties savai krāsai bieži tiek izmantots ēdienu servēšanai, no tā tiek gatavoti dažādi dzērieni, deserti un mērces. 

sezona ir: no oktobra līdz decembrim