Ar sirdi-PRET, ar prātu-PAR.
Stāsts par EIRO
Es nevarētu lepoties ar lielu aktivitāti sociālajos tīklos un biežu viedokļa izteikšanu interneta vidē. Šoreiz, tomēr vēlos savas domas izteikt, jo, manuprāt, iemesls gana svarīgs. EIRO. 2013.gadā šo vārdu locīsim gari un plaši. Virsrakstā principā mans viedoklis jau skaidrs, tomēr nedaudz vēlos apstāstīt savus argumentus un redzējumu.
Sāksim ar sauso informāciju. 2003. gada 20. septembrī (pirms 10 gadiem) referendumā tauta lēma PAR iestāšanos ES. Šāds lēmums nozīmēja arī to, ka nākotnē (sākotnēji plāni- 2008. gadā) Latvijā tiks ieviesta vienotā ES valūta- Eiro. Tieši 2008.gada trešajā ceturksnī bankrotēja ASV banku milzis Lehman brothers. Uzskatu, ka ar šo brīdi tā nopietni sākās Dižķibele. Sapnis par Eiro 2008. gadā jau bija nozudis 2006.-2008. gada inflācijas rādītājos, jo dēļ augstās inflācijas nebija iespējams izpildīt Māstrihtas kritērijus (ekonomisko rādītāju kopums, kuru izpilde principā ir obligāta, lai ieviestu Eiro). Pēc 4 gadu cīņas par iztiku un problēmām ikdienā varētu teikt, ka 2013. gads sācies ar zināmu optimismu, jo pēdējos 2012. gada ceturkšņos Latvija uzrādīja visaugstāko IKP pieaugumu ES. Jautājums par Eiro atkal ir dienas kārtībā. Dotajā momentā Latvija izpilda 4 no 5 Māstrihtas kritērijiem. Arī piektā izpide tikšot nodrošināta. BET tauta dikti noskaņota PRET Eiro. 2003. gadā Eiro jautājums bija mazsvarīgs, pēc 10 gadiem tas ir jautājums Nr.1.
Lieliski saprotu tautiešu neapmierinātību ar valdības plāniem, jo arī šis projekts ir nepietiekami izklāstīts. Līdzīgi, kā ar daudzām citām lietām. Tādējādi vairojot neapmierinātību vēl vairāk.
Nelielai atkāpei- Padomājiet, cik daudz problēmu, piemēram, Swedbank sev aiztaupītu, ja toreiz, kad nobijušies ļautiņi savus iekrājumus ķēra ārā kā negudri, Swedbank, pietiktu pat ar Latvijas filiāles, valdes priekšsēdētājs M.Mačinskis būtu nopircis nedaudz raidlaika un iznācis kameru gaismā, visu smuki izstāstījis un gājis gulēt, nevis pavadījis vairākas bezmiega naktis, skatoties, kā naudiņa skraida. Vai vēl labāk, nostājies pie kāda bankomāta un palīdzējis organizēt rindu un visiem, kas vēlas izņemt naudu uzsaukt taksometru, lai nabaga ļautiņi neskraidītu riņķī ar skaidru naudu, bet droši aizbrauktu mājās. Komunikācija bija, bet, manuprāt, novēlota, virspusēja, tai vajadēja nākt tieši no bankas augstākās vadības, būt plašākai.
Līdzīgi arī Eiro gadījumā. Likumprojekts ir pieņemts, D.Kalsone darbojas, viss notiek, tikai tautai neko nestāsta, ja paši neuzprasās. Pagaidām komunikācija samērā švaka, lai arī informācija ir pieejama. Kaut vai pēc labākajiem valsts naudas pasēšanas tikumiem veidotā mājaslapa eiro.lv. Informācijas apkopojums lapā ir, tomēr kopējais iespaids, vismaz man, negatīvs.
Tajā paša laikā nedrīkst aizmirst visu pārējo- naudas reformu 90. gados, „Banka Baltija” , A.Kalvīša saldos solījumus, Parex, smago valsts izdevumu samazināšanu visās nozarēs, neskaitāmos korupcijas skandālus, pašas Eirozonas nopietno svārstīšanos, notikumus Grieķijā. Skaidrs, ka liela daļa tautas pretojas šai iecerei, jo tic, ka atkal viss notiek šaura personu loka interesēs, lielaja vairumam labākajā gadījumā nekas nemainīsies, drīzāk kļūs sliktāk.
Ceru, ka aptuvenias fons kļuvis skaidrs.
PAR argumentiem pamatā izmantošu Latvijas Bankas atziņas, klāt pievienojot savu viedokli un redzējumu.
Eiro ir brends. Tas ir iekļauts populārākajos valūtu pāros, eiro lieto ļoti daudz cilvēku, neņemot vērā nesenos notikumus, kopumā stabila valūta.
Sāksim ar to, ka ieviešot eiro Latvijas valsts vairāk patiks reitingu aģentūrām. Kredītreitings principā norāda valsts uzticamību, jo augstāks, jo vairāk valtstij uzticas. Piemērs- nesenā obligāciju emisija ar vēsturiski zemākajām procentu likmēm, kas ļāva priekšlaicīgi atmaksāt SVF aizdevumu ar augstāku likmi, tādējādi ietaupot, optimistiski skatoties, 218 miljonus ASV dolārus. Latvijai atkal sāk uzticēties. Igauņi ieviešot eiro no divām aģentūrām tika pie reitinga paaugstinājuma par trim pakāpēm, kas ir labs rādītājs.
Nākamais arī saistīts ar kredītreitingu. Pie augstāka rādītāja Latvijai uzticētos ne tikai citas valstis, bet arī vienkārši ļautiņi ar biezu maku. Tādējādi pieaug iespēja, ka maka saturu cilvēks tērēs tieši Latvijā, nevis Igaunijā, Lietuvā. Būs investīcijas, būs darba vietas, nodokļi utt. Kopumā tautsaimniecība iegūs. Ja nemaldos, tad Igaunijas prezidents par lielāko ieguvumu pēc Eiro ieviešanas nosauca tieši investīcijas.
Iedomājieties ķinieti, kuram ir miljons kabatā, dīvainu iemelsu vadīts viņš vēlas investēt Baltijas reģionā. Vai viņš izvēlētos Latviju? Es stipri šaubos. Blakus ir Igaunija. Šaubos vai hieroglifos atrodama daudz informācija par Latvijas Latu, bet par Eiro pavisam noteikti. Ķīnietis dēļ šī iemesla vien aizbrauks pie „lēnajiem” Igauņiem. Tādi ķīnieši pasaulē ir daudzi. Leciens nezināmajā biedē, šajā gadījumā investorus biedē Lats, jo viņi to nepazīst, bet Eiro ir stipri pazīstamāks.
Izejot no iepriekšējā. Ieplūstot naudai un rodoties iespējai lētāk aizņemties vairāk naudas paliks mums pašiem. Radīsies darba vietas, nomaksāsim vairāk nodokļus, valsts varēs tērēt vairāk, pieaugs algas. Iespējams lēnām sāk atgriezties Jūsu draugi/radi, uzlabosies demogrāfija.
Krīzes laikā daudziem bubulis zem gultas bija Lata devalvācijas formā. Ieviešot Eiro šāds risks pazustu. Eiro devalvācija ir ļoti maz ticama. Jau pieminētajam ķīnietim arī būs mazāk bailes, ka vienā dienā no maka pazudīs, teiksim 20% tā vērtības un tas savu naudas lādīti pavērs vaļā vēl plašāk. Igauņiem ekonomikas rādītājus tieši iespaidoja devalvācijas baiļu un baumu izzušana.
Tieši iegūs uzņēmēji. Nebūs jāmaksā par naudas maiņu. Būs atviegloti norēķini, kopumā dzīve kļūs vieglāka. Šajā punktā esmu dzirdējis konkrēti: „kāda man daļa par uzņēmējiem, pats neesmu un nebūšu”, bet visticamāk, ka kādreiz darbu dabūsi. Tad Tavu algu netieši ietekmēs priekšnieka izmaksas par naudas maiņu un sarežģījumiem, kas radīsies, ja Eiro neieviesīs.
Kāds reiz teica, ka Lats jau šobrīd ir Eiro „surogāts”. Principā taisnība. Jau no 2005. gada Lata kurss ir piesaistīts Eiro. Lielākās eksporta partneres ir Eirozonas valstis vai valsti, kas arī ir piesaistījušas savu valūtu Eiro. Tas attiecīgi nozīmē to, ka notikumus Latvijā diezgan tieši ietekmē notikumi eksporta valstīs, attiecīgi notikumi Eirozonā. Tādējādi mums labāk, ka arī Latvijā ir Eiro. Tāpat jau esam ļoti cieši saistīti ar Eirozonu un jebkādas negatīvas izmaiņas tikai pastiprina tas, ka Latvijā nav Eiro.
Nopietns iemesls ir iespējamais cenu kāpums pēc Eiro ieviešanas. Valdības vīri sola, ka veiks cenu monitoringu, lai tas nenotiktu. Šajā punktā atliek vien paļauties. Citu valstu pieredze rāda, ka pieaugums ir, bet neliels. Igaunijā 0.3%, Slovākijā 0.25%, Maltā 0.2%. Tātad glauni zābaki, kas šoziem maksāja 100,-Ls, pēc gada, Eiro ieviešanas dēļ varētu maksāt 100,3Ls. Pieaugums patiešām nopietns, veseli 30 santīmi.
Vēl svarīgs jautājums ir pašas Eirozonas stabilitāte. Grieķija to pamatīgi šūpo. Pazīmes izrāda arī tādi milži, kā Spānija un Itālija. Vācijas un Francijas darba zirgi sāk pagurt. Par šo jautājumu neizteikšos, to parādīs 2013. gads. Vienīgi Grieķijai bija iespēja bankrotēt, kadas 5-6 reizes jau nu noteikti, kā redzams tā vēl dzīvo. Ir izveidots vispārējs glābšanas fonds, kas stiprinās Eirozonu, nebūtu slikti, ja arī Latvija varētu piedalīties ne? Kopumā esmu optimistisks.
Vēl nedaudz. Nesen veikts pētījums rāda, ka lielākā daļa kredītu ir ņemti Eiro, nopietna daļa uzkrājumu arī ir Eiro. Kādēļ vidējais latvietis ņem kredītu Eiro, krāj Eiro un ASV dolāros, bet ir gatvs iet uz referendumu un balsot PRET Eiro??? Kredīti Eiro ir lētāki, to zin katrs, kurš ir saskāries ar šīm lietām. Noguldījums Eiro ir drošāks, jo ir stipri zema iespēja, ka termiņa laikā notiks devalvācija un zaudēsi daļu savas naudas. Man tiešām nav skaidrs, kadēļ brīdī, kad principā jau Eiro ir pieņemts, suņa astei nevēlamies pārkāpt.
Nedrīkst aizmirst,ka vecais draugs ķīnietis nemaz nezin par 1.3 miljonu Latvju bāleliņu eksistenci, bet Eiro šo situāciju varētu, ja ne krasi mainīt, tad vismaz palielināt iespēju, ka kādam no Jums, Latvieši, būs iespēja pagrābties ķīnieša maciņā. Tāpat ir arī ar Veco Eiropu, tur milzīgs daudzums nemaz nezin, ka Latvija eksistē, Eiro šo noteikti mainīs uz labo pusi.
Man personīgi ir tikai VIENS iemsls, kadēl nevēlos Eiro. Mūsu nauda ir skaista. Nevarētu teikt, ka esmu speciālists, bet no visas naudas, kuru esmu rociņās turējis Lats iegūst neapgāžamu troni. Naudas izmēri ir lieliski, patiesi ērti lietošanā. Attēli uz banknotēm ir mīļi un pazīstami, nozīmīgi latvietim. Cik patīkami ir aiziet uz banku un saņemt jauno lata monētu ar piparkūkas, skursteņslauķa vai kliņģera attēlu. Ieviešot Eiro šis prieks tiks liegts. Tas patiešām ir žēl.
Nobeigumā vēlos teikt, ka, ja vēl nepamanījāt, esmu PAR Eiro, jo, manuprāt, problēmas atstājot Latu noteikti pieaugs, kad Lietuva ieviesīs Eiro, pieņemu, ka tas notiks.
Ja būs iespēja, tad noteikti, kādā lādītē paglabāšu pēc iespējas vairāk Lata banknotes piemiņai, bet 2014. gadu, tomēr ceru sagaidīt ar spīdīgiem Eiro savā maciņā.
Jauku Jums dienu.
p.s. Galveno domu izsaku vēlā naktī, tādēļ, lai man piedod valodnieki, patiesi ekonomisti, visi pārējie, kuri ir kompetentāki un zin vairāk. Vienkāršāk- atvainojos par neprecizitātēm un kļūdām, ja tādas ir.
p.s.s Ļoti daudz nianses un faktorus neiekļāvu, daudzus notikumus apstāstīju virspusēji, tomēr ceru, ka mana doma, mans viedoklis tapa skaidrs.
