Mūsdienās daudzi izmanto internetā atrodamas svētku kartītes, lai apsveiktu radiniekus un draugus gaidāmajos svētkos, bet tikai daži vēl izmanto vecās - labās papīra apsveikuma kartītes, kuras nodod rokās personīgi vai arī nosūta pa pastu.
Redz, kādreiz jau tā interneta nebija, un laikam arī nebija izpratnes par to, kā tad īsti vajadzētu izskatīties normālai apsveikuma kartītei.
Pieņemts uzskatīt, ka pirmo oficiālo Ziemassvētku apsveikumu pa pastu 1843. gadā izsūtīja sers Henrijs Kols, kurš Lielbritānijā, karalienes Viktorijas valdīšanas laikā palīdzēja organizēt Lielo izstādi, kuras laikā tika izstādīti visi svarīgākie rūpniecības sasniegumi un atklājumi.
Tā kļuva par vienu no pirmajām un lielākajām pasaules izstādēm, kas atainoja rūpnieciskās revolūcijas uzplaukumu. Tad nu Kols palūdza savam draugam, māksliniekam Džonam Horslijam uzgleznot apsveikumu, ko izsūtīt radiem, draugiem un biznesa partneriem.
Tiesa, Viktorijas laika ieradumi laikā no 1847. līdz 1901. gadam mūsdienu cilvēkam var šķist savādi vai pat atbaidoši.
Tradīcija fotografēties kopā ar aizgājējiem tika uzskatīta par obligātu bēru un izvadīšanas tradīciju, bet Ziemassvētki cilvēkiem saistījās ne tik daudz ar kristietības elementiem – Jēzus bērniņa dzimšanu – bet ar kūstošiem sniegavīriem, mirušiem putniem, trūkumu un pat nāvi.
Piemēram, lauva, kurš notiesājis savu “maltīti” – kādu garāmgājēju, mazi bērni, kuri dzer šampanieti no pudeles, biedējoša izskata kaķi, skolotājas, kuras draud sist pa pirkstiem skolēniem, ja tie nedziedās Ziemassvētku dziesmas, sniegavīrs ar rungu, kurš drīzāk atgādina velnu, suņi, kuri saplosījuši pīli, un tā tālāk.
Ar Jēzus bērniņa piedzimšanu šim gan laikam nav lielas saistības. Ieskaties biedējošāko svētku kartīšu galerijā un izvēlies, kuru šogad radiniekiem sūtīsi tu!
Raksta un attēlu oriģināli atrodami vietnē “History” un “Raphael Tuck & Sons” apsveikuma kartīšu foto arhīvā.
Labas ir, kādu der pabiedēt.
Kruta, kruta. 
