Škrobe, kas radās izlasot kārtējo neko nepasakošo apcerējumu par izglītību, nav labs padomdevējs, bet tomēr...
Aplūkojiet, lūdzu, divas klāpieliktās bildes no IZM prezentācijas par skolu tīklu Latvijā. Pirmā attēlo Latvijas skolēnu attiecību pret skolotāju un to slodžu skaitu salīdzinājumā ar citām valstīm, otrā - skolēnu, skolotāju un skolu skaita izmaiņas no 1920. līdz 2008. gadam. Es apgalvoju, ka aplūkojot šīs bildes, katram saprātīgam labas gribas cilvēkam būs skaidras divas lietas:
1) skolotāju trūkums nu nekādīgi nevar būt problēmu cēlonis;
2) skolu tīkls ir problēma, tātad tur arī ir ietaupāmi līdzekļi.
"Skolotāju trūkums" Latvijā ir melīgs mīts, demagoģiska pseidoproblēma, kura ir radīta un gadiem ilgi atražota, lai tikai būtu kaut kas, ap ko sabiedrības apziņā veidot diskursu, kurš aizvietotu un izspiestu nepieciešamību sašaurināt izglītības sistēmu atbilstoši sarūkošajam izglītojamo skaitam. No šīs pseidoproblēmas tad tiek atvasinātas citas: "zems atalgojums", "labu cilvēku" nevēlēšanas strādāt izglītībā jeb "labo skolotāju" trūkums, utt.
Še būs piecās minūtēs atrastu citātu apkopojums no Dienas, kurš diemžēl nesniedz priekštatu par to, kurš un kā radīja šo mītu, bet toties parāda dažus cilvēkus, kuri spītīgi turējas pie tā līdz pēdējam. Ja jūs redziet šos cilvēkus atkal kaut ko sakam vai rakstam par izglītību, pirms viņi ir publiski atzinuši, ka ir kļūdījušies par "skolotāju trūkumu" - vienkārši neticiet viņiem, jo ir ļoti iespējams, ka viņi maldina apzināti, vai ir nejēgas.
"Skolotāju trūkums
Lai gan operatīvā informācija par skolotāju trūkumu Latvijas skolās gaidāma septembra sākumā un prognozes IZM neizsaka, tomēr IZM rīcībā nav informācijas, kas ļautu domāt, ka situācija atšķiras no iepriekšējiem gadiem, saka D.Jansone [Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve]. Dz.Kohva [Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas priekšsēde] gan uzsver, ka "neliels uzlabojums ir jūtams", taču tas ir rezultāts skolēnu skaita samazinājumam, kā dēļ samazinās nepieciešamo skolotāju slodžu skaits. Arī Rīgas domes izglītības pārvaldes skolu nodaļas vadītāja Modra Jansone akcentē, ka jaunu skolotāju ieplūdums izglītības sistēmā nav jūtams, taču skolotāju trūkums nebūs tik ass, jo skolēnu skaita samazinājums šogad pirmo gadu sasniedzis arī vidusskolas klases."
--Vita Dreijere, "1.septembris. Prasības vecās, pieeja jauna" 1. septembris (2008)
"Jaunas vietas bērnudārzos nerodas arī tāpēc, ka trūkst ap pustūkstoša pirmsskolas pedagogu
Tā kā tūkstošiem mazuļu palikuši bez vietas bērnudārzā, Rīgas Mežciema mikrorajonā atvērtajām četrām jaunajām bērnudārza grupiņām būtu jāpalīdz mazināt rindu par vairākiem desmitiem bērnu. Taču patiesībā jaunizveidotās grupas aptuveni gadu ir tukšas. Bērnu, kas tās aizpildītu, netrūkst, taču Rīgas dome (RD) saskārusies ar citu problēmu - nav pedagogu. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) statistiku par pirmsskolas pedagogu trūkumu apkopo pirmo gadu, un izrādās - kamēr iepriekš pedagogu trūkums valstī ticis reducēts tikai uz skolotāju trūkumu vispārizglītojošajās skolās, bērnudārza audzinātāju vakanču skaits jau pietuvojies pustūkstotim."
--Vita Dreijere, "Bez audzinātājiem rindas neruks", 28. marts (2008)
Nu, vai nav labi - jauna problēma, kuru nevarot atrisināt "skolotāju trūkuma" dēļ - vardarbība skolās:
"Atsevišķi neaudzinās
Vairākkārt pedagogu vidū Latvijā bijušas diskusijas par to, vai nevajadzētu veidot klases audzinātāju kā atsevišķu amatu, kas nepasniegtu mācību priekšmetus un tikai audzinātu klasi. Daugavpils Krievu licejā ir atbrīvoto klases audzinātāju - kuratoru prakse. Par šādu praksi A.Aukšmuksta [Valsts jaunatnes iniciatīvu centra direktores vietniece] teic - Latvijā kopumā to tuvāko gadu laikā ieviest neizdosies, jo ir ļoti liels skolotāju trūkums, taču viņa pieļauj - audzināšanas darba programmā, kas tiek šobrīd izstrādāta, to varētu iekļaut kā alternatīvu piemēru, kuru varētu atļauties bagātākas pašvaldības."
--Laura Dzērve, Aleksandra Jolkina, "TERORS SKOLĀ", 29. februāris (2008)
"Tā kā no skolotājiem lielā mērā atkarīga visu izglītības līmeņu funkcionēšana, samilzušais pedagogu trūkums rada nopietnus draudus izglītības kvalitātei. Rīcības plānā norādīts, ka IZM analizēs pedagogu tālākizglītības vajadzības un nodrošinās nepārtrauktu skolotāju darba algas paaugstināšanu. Taču nekas nav teikts par augstskolu beidzēju piesaistīšanu darbam skolā, turklāt par algām minēta atsauce uz pašreizējo samaksas paaugstinājuma programmu līdz 2010.gadam. No tā var secināt, ka IZM pildīs vien pašreizējo programmu, ar ko pedagogi jau pauduši neapmierinātību."
--Vita Dreijere, "Vērtēs skolu efektivitāti, eksperimentēs pašvaldībās", 31. janvāris (2008)
Un paskatieties, cik smukas "cēloņsakarības" ap "skolotāju trūkumu" spēj savērpt viens dr. phil, kurš, gods godam, vismaz nespēj apiet arī "skolu optimizācijas gaitu", vien nesaskatot kā "bezperspektīvu skolu likvidēšana" būtu saistāma ar viņaprāt krīzes "galveno cēloni" - atalgojumu:
"Par galveno krīzi izraisošo cēloni ir gana spriests un rakstīts. Neapšaubāmi tas ir jautājums par skolotāja darba finansiālo novērtējumu, proti, atalgojumu.
(..)
Pedagogu neadekvātais atalgojums ir radījis virkni smagu seku:
- skolās trūkst skolotāju, tāpēc ilgu laiku atsevišķi mācību priekšmeti vispār netiek mācīti;
- sabiedrībā strauji krities pedagoga profesijas prestižs;
- jaunie speciālisti, kuri ir pabeiguši augstskolu un ieguvuši pedagoga kvalifikāciju, izvairās no darba skolā;
- arvien pieaug skolā strādājošo pedagogu vidējais vecums;
- vērtību orientācija ievērojamu vecumu sasniegušajiem pedagogiem un jaunajai mūsdienu paaudzei ir krasi atšķirīga."
Elmārs Vēbers, dr. phil, "Krīzes centrā - skola", 4. septembris (2007)
"Latvijas skolu pedagogu resursi lēnām, bet neizbēgami tuvojas totālam izsīkumam – skolēnu iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību apdraud arvien jūtamākais skolotāju trūkums."
--Sandis Kolomenskis, "Vēlreiz par izglītību Latvijā", 28. septembris (2007)
Nedomājiet, ka tikai Diena atražoja šo mītu:
"Dar man tēvis pastaliņas, skolā ieti man gribās..." Es, mazais ķipars, ar gladiolu zobenu rokās labprāt došos uz skolu un pirmajā skolas dienā dziedāšu visiem tik pazīstamo skolas himnu... Bet kas notiks tālāk? Latvijas skolās trūkst apmēram 400 skolotāju. Jaunie skolotāji izvēlas labāk apmaksātas un prestižākas darbavietas. Cik ilgi izglītību balstīs pedagogi, kurus direktori neatlaidīgi pierunā vēl palikt skolā kaut vai vienu mācību gadu? Vai Latvijas kvalitatīvā izglītības sistēma ir apdraudēta? Kur meklēt vaininieku? Vai tas ir skolotāju profesionalitātes trūkums vai valsts vienaldzība? Raidījumā tiks uzklausīti abu pušu viedokļi. LTV1 19.30"
--TELEVĪZIJAS IZLASE, 6. septembris (2007)
Atkārtošos, šie ir vien daži uz ātru roku no Dienas paķerti piemēri: google atrod tūkstošiem vien "skolotāju trūkumu" vai "pedagogu trūkumu".
Es protams neesmu speciālists, bet tik daudz, ka "skolotāju trūkums" kā kaut kā cēlonis ir triviāla lobiju, "sistēmai" piederīgo un citu klaji ieinteresētu personu krāpniecība, es ja ne saprotu, tad paskatoties uz pievienotajām bildēm vismaz nojaušu. Pietiks pseidointelektuālas spriedelēšanas, pietiks koncepciju, kongresu un vaidēšanas, pietiks ar aizbraukšanu baidīšanas, pietiks pretīgu publikas jūtas un emocijas manipulējošu akciju - sāciet darīt un skaidrot to, kas acīmredzami ir darāms.
Aplūkojiet, lūdzu, divas klāpieliktās bildes no IZM prezentācijas par skolu tīklu Latvijā. Pirmā attēlo Latvijas skolēnu attiecību pret skolotāju un to slodžu skaitu salīdzinājumā ar citām valstīm, otrā - skolēnu, skolotāju un skolu skaita izmaiņas no 1920. līdz 2008. gadam. Es apgalvoju, ka aplūkojot šīs bildes, katram saprātīgam labas gribas cilvēkam būs skaidras divas lietas:
1) skolotāju trūkums nu nekādīgi nevar būt problēmu cēlonis;
2) skolu tīkls ir problēma, tātad tur arī ir ietaupāmi līdzekļi.
"Skolotāju trūkums" Latvijā ir melīgs mīts, demagoģiska pseidoproblēma, kura ir radīta un gadiem ilgi atražota, lai tikai būtu kaut kas, ap ko sabiedrības apziņā veidot diskursu, kurš aizvietotu un izspiestu nepieciešamību sašaurināt izglītības sistēmu atbilstoši sarūkošajam izglītojamo skaitam. No šīs pseidoproblēmas tad tiek atvasinātas citas: "zems atalgojums", "labu cilvēku" nevēlēšanas strādāt izglītībā jeb "labo skolotāju" trūkums, utt.
Še būs piecās minūtēs atrastu citātu apkopojums no Dienas, kurš diemžēl nesniedz priekštatu par to, kurš un kā radīja šo mītu, bet toties parāda dažus cilvēkus, kuri spītīgi turējas pie tā līdz pēdējam. Ja jūs redziet šos cilvēkus atkal kaut ko sakam vai rakstam par izglītību, pirms viņi ir publiski atzinuši, ka ir kļūdījušies par "skolotāju trūkumu" - vienkārši neticiet viņiem, jo ir ļoti iespējams, ka viņi maldina apzināti, vai ir nejēgas.
"Skolotāju trūkums
Lai gan operatīvā informācija par skolotāju trūkumu Latvijas skolās gaidāma septembra sākumā un prognozes IZM neizsaka, tomēr IZM rīcībā nav informācijas, kas ļautu domāt, ka situācija atšķiras no iepriekšējiem gadiem, saka D.Jansone [Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve]. Dz.Kohva [Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas priekšsēde] gan uzsver, ka "neliels uzlabojums ir jūtams", taču tas ir rezultāts skolēnu skaita samazinājumam, kā dēļ samazinās nepieciešamo skolotāju slodžu skaits. Arī Rīgas domes izglītības pārvaldes skolu nodaļas vadītāja Modra Jansone akcentē, ka jaunu skolotāju ieplūdums izglītības sistēmā nav jūtams, taču skolotāju trūkums nebūs tik ass, jo skolēnu skaita samazinājums šogad pirmo gadu sasniedzis arī vidusskolas klases."
--Vita Dreijere, "1.septembris. Prasības vecās, pieeja jauna" 1. septembris (2008)
"Jaunas vietas bērnudārzos nerodas arī tāpēc, ka trūkst ap pustūkstoša pirmsskolas pedagogu
Tā kā tūkstošiem mazuļu palikuši bez vietas bērnudārzā, Rīgas Mežciema mikrorajonā atvērtajām četrām jaunajām bērnudārza grupiņām būtu jāpalīdz mazināt rindu par vairākiem desmitiem bērnu. Taču patiesībā jaunizveidotās grupas aptuveni gadu ir tukšas. Bērnu, kas tās aizpildītu, netrūkst, taču Rīgas dome (RD) saskārusies ar citu problēmu - nav pedagogu. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) statistiku par pirmsskolas pedagogu trūkumu apkopo pirmo gadu, un izrādās - kamēr iepriekš pedagogu trūkums valstī ticis reducēts tikai uz skolotāju trūkumu vispārizglītojošajās skolās, bērnudārza audzinātāju vakanču skaits jau pietuvojies pustūkstotim."
--Vita Dreijere, "Bez audzinātājiem rindas neruks", 28. marts (2008)
Nu, vai nav labi - jauna problēma, kuru nevarot atrisināt "skolotāju trūkuma" dēļ - vardarbība skolās:
"Atsevišķi neaudzinās
Vairākkārt pedagogu vidū Latvijā bijušas diskusijas par to, vai nevajadzētu veidot klases audzinātāju kā atsevišķu amatu, kas nepasniegtu mācību priekšmetus un tikai audzinātu klasi. Daugavpils Krievu licejā ir atbrīvoto klases audzinātāju - kuratoru prakse. Par šādu praksi A.Aukšmuksta [Valsts jaunatnes iniciatīvu centra direktores vietniece] teic - Latvijā kopumā to tuvāko gadu laikā ieviest neizdosies, jo ir ļoti liels skolotāju trūkums, taču viņa pieļauj - audzināšanas darba programmā, kas tiek šobrīd izstrādāta, to varētu iekļaut kā alternatīvu piemēru, kuru varētu atļauties bagātākas pašvaldības."
--Laura Dzērve, Aleksandra Jolkina, "TERORS SKOLĀ", 29. februāris (2008)
"Tā kā no skolotājiem lielā mērā atkarīga visu izglītības līmeņu funkcionēšana, samilzušais pedagogu trūkums rada nopietnus draudus izglītības kvalitātei. Rīcības plānā norādīts, ka IZM analizēs pedagogu tālākizglītības vajadzības un nodrošinās nepārtrauktu skolotāju darba algas paaugstināšanu. Taču nekas nav teikts par augstskolu beidzēju piesaistīšanu darbam skolā, turklāt par algām minēta atsauce uz pašreizējo samaksas paaugstinājuma programmu līdz 2010.gadam. No tā var secināt, ka IZM pildīs vien pašreizējo programmu, ar ko pedagogi jau pauduši neapmierinātību."
--Vita Dreijere, "Vērtēs skolu efektivitāti, eksperimentēs pašvaldībās", 31. janvāris (2008)
Un paskatieties, cik smukas "cēloņsakarības" ap "skolotāju trūkumu" spēj savērpt viens dr. phil, kurš, gods godam, vismaz nespēj apiet arī "skolu optimizācijas gaitu", vien nesaskatot kā "bezperspektīvu skolu likvidēšana" būtu saistāma ar viņaprāt krīzes "galveno cēloni" - atalgojumu:
"Par galveno krīzi izraisošo cēloni ir gana spriests un rakstīts. Neapšaubāmi tas ir jautājums par skolotāja darba finansiālo novērtējumu, proti, atalgojumu.
(..)
Pedagogu neadekvātais atalgojums ir radījis virkni smagu seku:
- skolās trūkst skolotāju, tāpēc ilgu laiku atsevišķi mācību priekšmeti vispār netiek mācīti;
- sabiedrībā strauji krities pedagoga profesijas prestižs;
- jaunie speciālisti, kuri ir pabeiguši augstskolu un ieguvuši pedagoga kvalifikāciju, izvairās no darba skolā;
- arvien pieaug skolā strādājošo pedagogu vidējais vecums;
- vērtību orientācija ievērojamu vecumu sasniegušajiem pedagogiem un jaunajai mūsdienu paaudzei ir krasi atšķirīga."
Elmārs Vēbers, dr. phil, "Krīzes centrā - skola", 4. septembris (2007)
"Latvijas skolu pedagogu resursi lēnām, bet neizbēgami tuvojas totālam izsīkumam – skolēnu iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību apdraud arvien jūtamākais skolotāju trūkums."
--Sandis Kolomenskis, "Vēlreiz par izglītību Latvijā", 28. septembris (2007)
Nedomājiet, ka tikai Diena atražoja šo mītu:
"Dar man tēvis pastaliņas, skolā ieti man gribās..." Es, mazais ķipars, ar gladiolu zobenu rokās labprāt došos uz skolu un pirmajā skolas dienā dziedāšu visiem tik pazīstamo skolas himnu... Bet kas notiks tālāk? Latvijas skolās trūkst apmēram 400 skolotāju. Jaunie skolotāji izvēlas labāk apmaksātas un prestižākas darbavietas. Cik ilgi izglītību balstīs pedagogi, kurus direktori neatlaidīgi pierunā vēl palikt skolā kaut vai vienu mācību gadu? Vai Latvijas kvalitatīvā izglītības sistēma ir apdraudēta? Kur meklēt vaininieku? Vai tas ir skolotāju profesionalitātes trūkums vai valsts vienaldzība? Raidījumā tiks uzklausīti abu pušu viedokļi. LTV1 19.30"
--TELEVĪZIJAS IZLASE, 6. septembris (2007)
Atkārtošos, šie ir vien daži uz ātru roku no Dienas paķerti piemēri: google atrod tūkstošiem vien "skolotāju trūkumu" vai "pedagogu trūkumu".
Es protams neesmu speciālists, bet tik daudz, ka "skolotāju trūkums" kā kaut kā cēlonis ir triviāla lobiju, "sistēmai" piederīgo un citu klaji ieinteresētu personu krāpniecība, es ja ne saprotu, tad paskatoties uz pievienotajām bildēm vismaz nojaušu. Pietiks pseidointelektuālas spriedelēšanas, pietiks koncepciju, kongresu un vaidēšanas, pietiks ar aizbraukšanu baidīšanas, pietiks pretīgu publikas jūtas un emocijas manipulējošu akciju - sāciet darīt un skaidrot to, kas acīmredzami ir darāms.
