Vienu daļu no mums vienmēr nodarbina jautājums - kāpēc lietas notiek tā, kā tās notiek? Tas ir labi! Ne tik labi ir tas, ja atbildes tiek rastas medijos. Nav jābūt konspirantam, lai saprastu, ka jautājumi ne tuvu nav tik viennozīmīgi, kā tos pasniedz oficiālā informācija. Šobrīd neizvirzīsim kādas sazvērestības teorijas, tikai kristiski paskatīsimies uz notiekošo un sapratīsim, ka kaut kas īsti nelīmejas kopā.
Par Francijas notikumiem uzzināju salīdzinoši vēlu, tikai pēc tam, kad biju jau paspējis izbrīnīties par feisbūka profila bildēm un karogiem pilsētā ar sēru lentām. Vai tad vēl no Lāčplēšdienas būtu aizmirsuši? Tad, protams, uzzināju. Neteikšu, ka biju dziļi satriekts. Lūdzu nepārprast - te neiet runa par konkrētiem cietušajiem, cilvēku nedabiska nāve vienmēr ir traģēdija, ko nekad nevienam nenovēlu, bet šis hajs tomēr šķita pārspīlēts. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tas nav ne tuvu pirmais šāda veida gadījums un vēl vēl vairāk tāpēc, ka ne grama netiek darīts, lai ko šādu izskaustu pašā saknē!
Pēdējā laikā smaga rakstura uzbrukumi regulārajiem iedzīotājiem notiek visai bieži. Es sevišķi negribētu izdalīt atšķirību starp citas reliģijas fanātu uzbrukumiem un pašmāju jukušajiem, vai vienkārši traģiskiem negadījumiem. Kāda starpība, no kā cilvēki traģiski iet bojā, jo vairumā gadījumu vienmēr ir kāds atbildīgais. Arī mūsu Maxima bija milzu traģēdija un tajā pavisam tieši ir vainojami mūsu pašu pilsoņi ar savu nolaidību. Amerikā nojūgušies tipiņi regulāri apšauda savējos, nemaz nevajag musulmaņus, lai rasots plaša mēroga traģēdija. Par Breivīku vispār nerunāsim. Kāpēc tad mēs regulāri nekrāsojam savus sociālos profilus Amerikas krāsās?
Šeit vairs absolūti nav runa par to, kurš ar ko karo un kāpēc kāds veic šādus uzbrukumus. Jebkuram var aiziet ciet un tas var nodarīt milzu kaitējumu sabiedrībai. Nezinu, vai tā ir mediju vaina, bet, šķiet, senāk kas tāds notika retāk. Varbūt ļaudis bija vairāk aizņemti ar nopietnākiem jautājumiem un aiz gara laika nefantazēja, kā uzbrukt citiem. Bija jādomā, kā pabarot ģimeni, nevis uzspridzināt muižu. Ak, ja mūsu zemnieki toreiz būtu zinājuši šos paņēmienus, domāju, ka dzimtbūšana faktiski nepastāvētu. Jeb otrādi - nepastāvētu neviens zemnieks vairs un kungiem pašiem būtu cūkas jāgana! Lai nu kā, ir acīmredzams, ka šodienas indivīdam ir pārāk daudz iespēju kaitēt sabiedrībai. Tas nu tā kā nebija demokrātijas fīču sarakstā.
Dažādu valstu un varu pretinieki ir pastāvējuši visos laikos. Labs piemērs pat varētu būt padomija. Tur bija tik daudz okupētu un apspiestu tautu un valstu, ka terorisms būtu gluži laikā. Kaut kā nekas nav dzirdēts un šaubos par teroru padomijā, pat, ja zinām, ka toreiz visu noklusēja. Mūsu pašu mežabrāļi varēja turpināt pretoties līdz pat padomijas galam, bet tie pārtrauca savas darbības jau 50to sākumā. Tas, kā izrādās, nebūt nav ne viegli, ne vienkārši. Tam vajag milzu līdzekļus un atbalstu. Ja tev tā visa nav, nekāds partizāns no tevis nesanāks... Te arī nonākam pie terorisma saknēm un būtiskajiem jautājumiem - no kurienes milzīgais finansējums ieročiem, ekipējumam, sakariem un visam pārejam. Vai rietumi paši vainīgi, ka pret tiem veic teroraktus, jo tie lien kur nevajag? Tas neatbild uz jautājumu, no kurienes milzīgais finansējums? Varbūt no rietumiem?
Tāpat rodas jautājums, kur tad pēkšņi tādi teroristi radās? Kā jau runājām, tad dažādu varu pretinieki ir pastāvējuši visos laikos. Serbu nacionālists, var tagad arī teikt, terorists nošāva Austrijas princi, kas bija iegansts beidzot sākt Pirmo pasaules karu, kas jau bija briedis tik ilgi. Atslēgtas vārdi - terorists un iegansts! Terorisms kā jēdziens, šķiet, sāka figurēt pasaulē 80tajos un Lībijas sakarā. Vai tikai 80tajos izdomājām šādu cīņas formu? Vēl vairāk - ir pilnīgi skaidrs, ka ar šādu cīņu absolūti neko panākt nevar, tā lielvalstis ne tik vien neuzvarēs, bet tikai saliedēs to iedzīvotājus un noskaņos vēl agresīvāk. Priekš kam musulmaņu diktatoriem terorizēt ASV, kam viņiem tā riskēt? Ir taču ir pilnīgi skaidrs, ka tas novedīs pie viņu valdīšanas beigām. Neticu tādai tumsonībai un fanātismam. Tur ir jābūt kam vairāk, lai kas tas arī būtu.
Ir tādi notikumi pasaules vēsturē, kuru dabiska izcelsme šķiet pavisam neloģiska. Tepat var minēt aktuālo bēgļu jautājumu. Līdz galam neskaidrs tomēr ir jautājums, kāpēc tas viss notiek tik intensīvi tieši tagad. Pārpeldēt Vidusjūru bija iespējams arī iepriekš, konflikti Āfrikā un Tuvajos austrumos bija arī iepriekš. Vēl jo vairāk neticami šķiet tas, ka to nevar apturēt. Eiropas vadītāji tēlo mazus un pūkainus kucēnus, lai gan labi zina, ka var pieņemt pietiekami stingrus lēmumus, lai to visu izbeigtu pašos pamatos. Vienas Francijas vai Lielbritānijas spēkos ir likvidēt jebkādus grupējumus jebkur pasaulē, nemaz nerunājot par visu Eiropu. Beigsim reiz izlikties! Es atsakos ticēt, ka to nevar kontrolēt un izbeigt, ja ne uz dienu, tad uz nedēļu noteikti! Vēl jo vairāk neticu, ka reāli valdītāji, lai kas viņi būtu, tā vienkārši ļautu notikt lietām, muti atplētuši uz tām noskatītos un sava slinkuma vai nekompetences dēļ neko neuzsāktu. Nu nē, viss ir zem kontroles, tikai ko ar to grib panākt, tas ir cits jautājums. Bēgļi masām plūst iekšā Eiropā, uzstājīgi pieprasa pabalstus - Mums pienākās! - un mēs to tā mierīgi pieļaujam? Tur pat pērtiķim ir jāsmejas!
Vidējās un vecākās paaudzes ļaudīm nav jāskaidro, kā darbojas specdienesti. Viņi labi zina, kā čeka tika galā ar jebko. Vai padomijas "drošības" orgāns bija kāds īpašs izņēmums, labāk apmacīti, gudrāki? Lai man nemēģina iestāstīt, ka valstu kompetentās iestādes nevar tikt galā teroristiem, narkobiznesu un citu smago noziedzību. Padomijā tu vēl nebiji iedomājies par noziegumu, kad čeka jau to zināja! Mēs taču to visi redzam un saprotam, tikai visi klusējam un neko nedarām, naivi ticam tam, ko mums bāž ausīs, izliekamies... Vēsture visos laikos labi parāda, ka valdnieki jebkuru situāciju jebkurā vietā mēģina izmantot savās interesēs, izsist no tā sev, savai valsij maksimālu labumu. Tas, ko runā diplomātiskās sarunās, bieži vien ir tukši vārdi, kas tikai labi skan. Piemēram, kad Ēģiptes vasalis vairs neklausīja Osmaņu imperatoram un brieda atdalīšanās, visas Eiropas valstis iesaistījās tajā procesā. Vienas nostājās vienā pusē, citas citā, bet katra mēģināja saprast, kā izdevīgāk. No vienas puses vairums Eiropas valstu bija Osmaņu impērijas pretinieces, neviena negribēja Eiropas tuvumā spēcīgu Osmaņu impēriju, bet paradoksāli, ka tieši Eiropas lielvaras piespieda Ēģiptes vasali nomierināties. Kur loģika? Loģika noteikti ir, bet tā ir daudz sarēžģītāka ar skatu pat uz tālu nākotni. Kāpēc lai šodien būtu citādāk?
Vēl interesants fakts par koloniālismu. Kā jau visi zina, tad bija salīdzinoši nesens laika periods, kad vairums Āzijas un gandrīz visa Āfrika bija zem Eiropas lielvalstu tupeles. Te pēkšņi, viena pēc otras valstis iegūst neatkarības, bez nekādas īpašas pretošanās un visai īsā laikā. Kāpēc, lai kāds tāpatvien atbrīvotu sev piederošas teritorijas, kāpēc? Vai tagad tur klājas labāk?
Es aicinu katru pašam padomāt par apkārto notiekošo no loģikas viedokļa. Nolikt malā rozā brilles, saprast, ka lielie vīri rīkojas savtīgās interesēs nevis humānisma un sirdsapziņas vadīti. Izskatīt faktus un pašam savilkt galus. Vēl noslēdzot tēmu par Parīzi - vainīgi nav teroristi vien, līdzvainīga ir visas pasaules ideoloģija, kas pieļauj šādu gadījumu sistemātisku atkārtošanos un neko nedara lietas labā. Priekš kam mums ir augsti attīstīta zinātne, ja to nelieto pašiem būtiskākajiem mērķiem - cilvēku dzīvību glābšanai.
