Šis ir lentenis, arī tas barojas no apēstās pārtikas. Gan cērmes, gan lenteņi var būt arī cilvēkiem.
Lenteņi ir parazītiskie plakantārpi, kuriem izdzīvošanai nepieciešams dzīvs organisms jeb saimnieks. Piemēram, suņa lenteņa galīgais saimnieks jeb saimnieks, kurā lentenis dzīvo un vairojas, ir suns. Starpsaimnieks ir organisms, kurā notiek kāds no attīstības posmiem; suņa lenteņa gadījumā tā ir blusa.
Pie leneņa suns var tikt, ja tam iekož blusa, kurā ir attīstījies parazīta kāpurs. Caur blusas mutes orgāniem asins sūkšans laikā lenteņa kāpurs nonāk suņa asinsrites sistēmā un tālāk – zarnu traktā. Tur lenteņa kāpurs piestiprinās zarnu sieniņai, sāk augt un veidot segmentus. Tā kā lenteņi ir hermafrodīti (uz viena dzīvnieka atrodas gan sievišķie, gan vīrišķie dzimumorgāni), tad tiem nav vajadzīgs otrs tārps, lai apaugļotos un veidotu olas, tās veidojas katrā lenteņa segmentā un lentenim augot, posmi pa vienam atdalās un kopā ar suņa fekālijām nonāk apkārtējā vidē, augsnē, kur tos ar visām olām var apēst blusu kāpuri. Blusu kāpuru zarnās no olām izšķiļas jaunie lenteņu kāpuri un gaida, kad blusa pieaugs un dosies baroties ar suņu asinīm. Blusa ir suņu lenteņa starpsaimnieks.
Pastāstīšu arī par spalīšiem, kuri bieži vien izplatīti bērnudārzos un tiek saukti par ''netīro roku slimību''. Cilvēka spalīša tēviņi nepārsniedz 5 mm, mātītes garums ir 12 mm. Tie parazitē resnajā zarnā. Apaugļota mātīte pirmajās nakts stundās migrē uz ānusu, tā krokās izdēj līdz 17 000 olu un nobeidzas. Ārvidē olas var inficēt citus 4 – 6 stundu laikā. Uz veļas un citiem priekšmetiem tās var saglabāties apmēram trīs nedēļas. Viena no raksturīgākajām saslimšanas pazīmēm ir nieze ānusa apvidē. Kasot šo vietu, olas var pielipt pie pirkstiem un nokļūt mutē. No olām zarnās izšķiļas kāpuri, kuri apmēram divu nedēļu laikā atkal var vairoties. Spalīšu apkarošanā galvenā nozīme ir higiēnai – veļas vārīšanai un gludināšanai. Ar spalīšiem bieži inficējas mazi bērni, jo viņiem tīk visu pagaršot.