Apslēpti dārgumi, kuri vēl joprojām gaida savus atradējus30

Bīla dārgumi. Amerikānis Tomass Bīls un trīsdesmit citi piedzīvojumu meklētāji 1820.gadā atrada zelta, sudraba un dārgakmeņu krājumus. Viņi paņēma dārgumus un pārvietoja tos citur. Bīls sastapa kādu vīru vārdā Roberts Moriss un iedeva viņam kasti, un piekodināja viņu tuvāko desmit gadu laikā to nevērt vaļā. Ja pēc 10 desmit gadiem tai neviens neatnāks pakaļ, viņš kasti varēšot paturēt. Neviens kastei pakaļ neatnāca un pēc 23 gadiem Moriss to beidzot atvēra un izvilka no tās 3 lapas, uz kurām bija tikai cipari. Cipari ir kods, kuru atkodējot varot uzzināt apslēpto dārgumu atrašanās vietu. Pēc Morisa nāves, viņa draugs, pie kura nonāca šī lādīte, paziņoja, ka viņš ir iztulkojis vienu no lapām ,izmantojot neatkarības deklarāciju. Lapā bija teikts, ka dārgumus sastāda 5100 mārciņu zelta, 4900 mārciņu sudraba un tūkstošiem dolāru vērtas dārglietas, un tie ir aprakti kaut kur Bedfordas apgabalā, Virdžīnijas štatā. Kopš tā laika neskaitāmi cilvēki ir mēginājuši atkodēt pārējās divas cipartektstu lapas, bet tā arī nevienam tas nav izdevies. Varbūt pamēģini tu?

Zerubābela tempļa menora. Pēc tam, kad Babilonijas valdnieks Nebukadnecars nopostīja Zālamana templi, pazīstams arī kā Pirmais templis, 586. gadā p.m.ē, daudzus gadus vēlāk (516. gadā p.m.ē) Jeruzālemes templi atjaunoja un līdz 70. gadam tas bija pazīstams kā Otrais templis jeb Zerubābela Templis. Diemžēl, arī Otrais templis tika nopostīts romiešu iebrukuma laikā 70.gadā. Neskarta palika tikai rietumu siena. Ir zināms, ka templī atradās liels septiņzaru zelta svečturis (Bībelē saukts par Menoru), kuru romieši, domājams, paņēma sev līdzi uz Romu. Kas ar to notika pēc tam, paliek noslēpums.

Limas dārgumi. Uzskatīti par apjomīgākajiem nozaudētajiem dārgumiem, par kādiem cilvēce jebkad zinājusi. 1820.gadā Peru draudēja sacelties dumpis. Peru vicekaralis izlēma, ka vēl pirms nemieri sākušies, pilsētas slavenie dārgumi jāpārvieto uz Meksiku. Apjomīgo kravu, kurā ietilpa dārgakmeņi, dārgmetālu svečturi, divas milzu statujas no zelta un zelta monētas bija iecerēts nogādāt Meksikā ar 11 kuģiem. Šo svarīgo uzdevumu uzticēja kuģa Mary Dear kapteinim Viljamam Tompsonam, kurš izrādījās nežēlīgs pirāts. Tiklīdz kuģi attālinājās no Peru krastiem, Tompsons un viņam uzticīgie vīri pārgrieza rīkles visiem peruāņu sargiem un pārmeta līķus pāri bortam. Tompsons devās uz Kokosa salām, pie mūsdienu Kostarikas krastiem, un tur visus dārgumus apraka. Tad viņi izlēma pasķirties līdz situācija nomierināsies un tad laupījumu uz visiem godīgi sadalīt, tomēr atpakaļceļā no Kokosu salām visi uz Mary Dear esošie pirāti tika arestēti. Visi, izņemot Tompsonu un viņa pirmo palīgu tika pakārti. Lai glābtu savu dzīvību Tompsons un viņa palīgs piedāvāja aizvest varaiestādes uz vietu, kur dārgumi aprakti. Esot uz Kokosa salam, viņiem kautkā izdevās aizbēgt un abi vairs nekad netika redzēti. Kopš tā laika vairāk nekā 300 ekspedīciju ir nesekmīgi mēģinājušas atrast Limas zudušos dārgumus, bet velti. Pat bijušais ASV prezidents Franklins Delano Rūzvelts 1934. gadā devās uz Kokosa salu šo leģendāro dārgumu meklējumos.

Zudušie Anglijas karaļa Džona dārgumi. Pēc Lielās brīvības hartas parakstīšanas 1215. gadā, īpaši nīstais un ļaunais Anglijas monarhs Džons Bezzemis, bēga no saviem ienaidniekiem. 1216.gadā mēģinot šķērsot dubļainos un straujos Ninas upes ūdeņus, viņa bagāžas karavāna nokļuva ūdeņu gūstā un tika aizskalota. Vagoni ar visiem karaļa dārgumiem tajos tika pazaudēti un līdz pat šai dienai nav atrasti.

Nacistu zelts Toplica ezerā. Gadu desmitiem dārgumu mednieki nirst Toplica ezerā Austrijas Alpos, meklējot teiksmainus nacistu dārgumus. Kad sabiedrotie tuvojās Vācijai, Trešais Reihs esot nogremdējis ezerā metāla kastes, kuru saturs nav zināms. Iespējams, tās pilnas ar nacistu nozagto zeltu. Citi tic, ka kastes satur dokumentus, kas atklāj, kādi aktīvi ir konfiscēti pazudušajiem ebrejiem. 1959.gadā ūdenslīdēji ezerā atrada sudraba sterliņu mārciņu. Šī nauda bija daļa no Hitlera slepenās viltojumu operācijas, kuras mērķis bija vājināt britu ekonomiku. Tādēļ tiek uzskatīts, ka Toplica ezers glabā vēl citus nacistu noslēpumus.

Florentīnas dimants. Pirms pieciem gadsimtiem Indijas raktuvēs no zemes tika izvilkts akmens un pēc tam, kad tas bija profesionāli noslīpēts, tas kļuva par milzīgu, dzeltenu 137 karātu dimantu ar 126 šķautnēm. Šis dimants ceļoja no valdnieka uz valdnieku, līdz tas galu galā nokļuva Austrijas karaliskās ģimenes rokās. Pēc Pirmā pasaules kara viņi aizbēga uz Šveici, ņemot dimantu sev līdzi. Kopš tā laika šo dimantu neviens nav redzējis un ir daudzas teorijas par to, kas ar to noticis. Viena lieta, ko mēs zinām, ja kāds to atradīs šodien, viņš/a kļūs par ļoti bagātu cilvēku.

Konfederātu zelts. 1865.gada aprīlī Savienības karavīri devās uz Konfederātu galvaspilsētu Ričmondu, Virdžīnijā, un prezidents Džefersons Deiviss un viņa vīri metās bēgt, ņemot līdzi sev vairākas vērtslietas, vismaz tā Savienība domāja. Kad tie viņu panāca, Deivisam kabatā bija tikai daži dolāri. Tomēr, Deiviss un viņa vīri bija ļoti bagāti un, domājams, viņiem piederēja miljoniem dolāru vērti zelta gabali. Kur tie varēja palikt? Protams, neviens to nezina, bet daudzi stāsti un filmas ir saglabājušas ideju, ka tie kaut kur ir. Jautājums tikai ir, kur īsti tie ir noslēpti un vai kāds tos jebkad atradīs.

Nāves jūras rokrakstu dārgumu karte. Nāves jūras rokrakstu atklājums ir viens no lielākajiem arheoloģiskajiem atradumiem mūsdienu vēsturē. No pavisam 980 atrastajiem rokrakstiem, viens ievērojami atšķiras no pārējiem. To sauc par Vara rokrakstu, un tajā ir uzskaitītas 64 vietas, kurās var atrast lielu daudzumu dārgumu un eksperti lēš, ja kādam izdotos tos uziet tie būtu vairāku miljonu dolāru vērti. Tiesa gan norādes uz šīm vietām ir aprakstītas ļoti mīklaini. Pastāv iespēja, ka runa iet par dārgumiem, ko romieši paņēmuši jau pirms tūkstošiem gadu. Neskatoties uz to, dārgumu meklētāji cer, ka tie joprojām kaut kur ir.