Zelts Guatavitas ezera viducī. Tālā senatnē šis ezers bija Kolumbijas iedzīvotāju svētvieta, kur vietējais cilts vadonis apkaisīja sevi ar zelta putekļiem, kāpa uz kuģa un gremdēja ūdens dzelmē zeltu un dārgakmeņus, dēvējot to par upuri saviem dieviem. Pirmie mēģinājumi atgūt nogremdētās bagātības šeit notika 1545. gadā, kad kāds spāņu vadonis Hernans de Kuesada lika veselam pulkam strādnieku šķiras ļaužu izsūknēt ezera ūdeni. Cilvēki strādāja trīs mēnešus un viņiem izdevās pazemināt ūdens līmeni aptuveni par aptuveni 30 metriem. Rezultātā tika iegūti aptuveni 18 kilogrami zelta. Aptuveni četrdesmit gadus vēlāk kāds cits spāņu bagātnieks nolēma izspridzināt milzu caurumu klintī, lai ezera ūdens iztecētu, rezultātā noslīka vairāki simti tuvējā ciemata iedzīvotāju. 1911. gadā amerikāņiem izdevās nosusināt ezeru, un arī tad neko atrast neizdevās, jo gultnē esošie dubļi momentā sacietēja, padarot neiespējamu jebkādu zelta atrašanu, jo dubļu kārta bija ļoti bieza un cieta. Kopš tā laika nekādas bagātības te vairs nav atgūtas, jo ezers atkal ir kļuvis dziļš un Kolumbijas valdība ar likumu ir aizliegusi jebkāda veida meklējumus šeit. Pastāv uzskats, ka ezera dzelmē ir vēl daudz nogrimušu bagātību.
Foresta Fenna apslēptie dārgumi. Kad 87 gadus vecais bijušais Vjetnamas kara pilots - miljonārs Forests Fenns saprata, ka dzīvot viņam atlicis pavisam maz, jo vēzis ēda kopā viņa nieres, viņš nolēma nerakstīt testamentu, bet visu savu mantu noslēpt, lai reiz to kāds to varētu atrast. Savas bagātības viņš noslēpa kaut kur Klinšu kalnos, kas stiepjas no Ņūmeksikas štata ASV dienvidos līdz pat Britu Kolumbijai Kanādā. Vienīgais pavediens, ko viņs atstāja bija 24 rindu garš dzejolis, kuru viņš pats sarakstījis. Dzejolī esot visas vajadzīgās norādes, kas dārgumu meklētājiem vajadzīgas, lai dārgumus atrastu, ja vien viņi spēs tās atšifrēt.
