Absints13

Absints ir alkoholisks liķiera tipa dzēriens ar anīsa garšu, kura stiprums ir no 45 līdz 85 grādiem. Savienojumā ar ūdeni tas kļūst zaļgans vai zils.

Dzēriens bija pazīstams jau Ēģiptē un senajā Sīrijā. Sākotnēji dzērienu pagatavoja uzlejot vīnu uz vērmeļu lapām.

Vārds „absints”, iespējams ir cēlies no grieķu vārda „apsinthion”. Šādi, senie grieķi dēvēja pretīgu, nebaudāmu dzērienu, kuru izmantoja medicīniskos nolūkos.

Absints ir vīna, kartupeļu, biešu vai graudu dubults destilāts, perfektā kombinācijā ar dažādiem zālaugiem. Burvju eliksīra sastāvā ir arī anīss, angelikas sakne, saldās dilles, koriandrs, lakricsakne, citronu balzams, tujons, (pateicoties tieši tujonam, absints ir ievērojams ar savu efektu, ļaujot cilvēkam agri apreibt, iedzerot to). Absints satur arī melisu, fenheli, kalmes, lakricu, dižzirdzenes, un citas zāles. (Trīs galvenās absinta sastāvdaļas, ko sauz arī par "svēto trīsvienību" : anīss, fenhelis un vērmeles, kas piedod tam specifisko krāsu, garšu un slikto reputāciju.)

Taču galvenā absinta sastāvdaļa ir vērmeles, kas tiek lietotas kā antiseptisks, stimulējošs un sāpes remdējošs līdzeklis. Vērmeļu eļļas sastāvā esošās ķīmiskās vielas izraisa halucinācijas, miegainību un apātiju.

Zinātnieki ir secinājuši, ka no kvalitatīvām izejvielām ražots absints neizraisa pēkšņas un dīvainas cilvēka garīgās pārvērtības un tas nav kaitīgāks par jebkuru alkoholisko dzērienu.

Leģenda vēsta, ka eliksīru 1789. gadā izdomāja franču dakteris Pierre Ordinaire, kurš recepti pirms nāves novēlēja savai guvernantei Grand-Pierre. Vēlāk dzēriena recepte tika pārdota māsām Henroid un Couvet, kuras ražoja medicīnisku destilātu un tirgoja to. 1779. gadā eliksīra recepte tika pārdota majoram Dubied. Tajā pašā gadā majora meita Emīlija apprecējās ar Henriju Luisu Pernūdu (Henri-Louis Pernod). 1805. gadā jaunā ģimene atvēra pirmo absinta rūpnīcu pasaulē, kura ir saglabājusies līdz mūsdienām.

Apmēram gadsimtu absinta bizness gāja uz urrā, 20.gs. sākumā francūži patērēja 36 milj. litru absinta gadā. Tas bija mierinājums strādniekiem pēc smagas darba dienas un no 1805. gada līdz 1850. gadam absints Parīzē tika uzskatīts par Bohēmas dzērienu. Zaļās fejas vaŗā bija arī tādi pazīstami cilvēki kā Vincents van Gogs, Oskars Vailds, Čārlzs Baudelērs, Pablo Pikasso Tulūzs Lotreks un Ernests Hemingvejs, un uzskatīja, ka absintam piemīt burvju spēks, kas sniedz iedvesmu. (Interesants fakts: mūsdienās pazistamais, skandalozais un aprunātais mūziķis un mākslinieks Merilins Mensons (Braiens Hjū Vorners) glezno ar Absintu)

Tomēr par slavenāko absinta pielūdzēju un upuri uzskata Vincentu van Gogu, kurš zaļajā reibumā radījis ne vienu vien pasaulslavenu gleznu, kā arī šķīries no savas auss (lai gan vājprāta klātbūtne Van Gogu pagodinājusi arī pirms absinta lietošanas).

1915. gadā, daudzās valstīs absintu pilnībā aizliedza, jo tas izraisīja halucinācijas, kā arī uzskatīja, ka tas samazina dzimstību, grauj smadzeņu šūnas un ir daudzu slepkavību iemesls. Spilgts piemērs dzēriena nežēlīgajai ietekmei bija bēdīgi slavenā francūža Žana Lefreja vājprātībā, kurš nogalinājis savus bērnus un sievu. Liktenīgajā dienā Lefrejs bija ieņēmis pamatīgu dažādu alkoholisko dzērienu devu, tomēr necilvēcīgajā nodarījumā tika vainots tieši absints. Pēc šī gadījuma tika veikti vairāki pētījumi, lai noskaidrotu absinta kaitīgo ietekmi uz cilvēka psihi un dedzīgais absinta pretinieks Valentīns Magnans it kā pierādīja spēcīgo iedarbību uz centrālo nervu sistēmu, kas izraisa halucinācijas un pat vājprātu. Uzreiz pēc šī atgadījuma 82'00 šveicieši parakstīja petīciju un absints Šveicē tika aizliegts. Līdz 1915. gadam absints bija aizliegts visur, izņemot dažas Eiropas valstis.

Ar laiku pierādījās, ka velns nemaz nav tik melns, kā viņu mālē, un psihoaktīvās vielas daudzums absintā ir pavisam minimāls.
Absints atgriezās tikai posmā no 1990. - 2000. gadam, Nīderlandē - 2004. g., Beļģijā - 2005.g., ASV - 2007.g. Bet vēl joprojām ir valstis, kur zaļā feja ir aizliegta.

Oskara Vailda citāts par absinta iedarbību: "pēc pirmās glāzes tu redzi lietas tādas, kādas tu gribi tās redzēt, pēc otrās glāzes tu redzi lietas, kādas tās nav. Visbeidzot tu redzi lietas, kādas tās patiešām ir un tas ir pats briesmīgākais uz pasaules".