Mēs esam tik labi informēti un tomēr zinām tik maz. Kādēļ tā? Tādēļ, ka pirms 200 gadiem tika izdomāta indīga zināšanu ieguves forma – ziņas. Ir pienācis laiks apzināt kaitīgo ziņu iedarbību un pieņemt mērus, lai pasargātu sevi no briesmām.
Pēc savas būtības esam kā alu cilvēki ieģērbti kostīmos un kleitās. Mūsu smadzenes ir piemērotas medīšanai un vākšanai, dzīvošanai nelielās grupās un izdzīvošanai ierobežotā pārtikas un informācijas daudzumā. Šodien mūsu smadzenes un ķermeņi dzīvo pasaulē, kurai nemaz nav pielāgoti. Tas noved pie lieliem riskiem un bīstamas rīcības.
Pēdējās desmitgadēs daži veiksmīgākie no mums ir apzinājušies dzīves briesmas ēdiena pārpilnības apstākļos (aptaukošanās, diabēts) un ir sākuši mainīt savu diētu. Tomēr vairākums pat nevar iedomāties, ka ziņas smadzenēm ir kā cukurs ķermenim. Ziņas var viegli norīt. Mūs baro ar vienkāršas informācijas maziem kumosiem, kas neskar mūsu dzīvi un neprasa prāta piepūli. Tāpēc mēs gandrīz nemaz nejūtam sāta sajūtu. Atšķirībā no grāmatu lasīšanas un gariem rakstiem, kas prasa prāta piepūli, mēs varam uzsūkt bezgalīgi daudz spilgtu ziņu, kas ir tikpat spožas kā mazas konfektes mūsu prātam.
Šodien esam sasnieguši informācijas pārmērību tieši tāpat, kā sasniedzām ēdiena pārmērību pirms 20 gadiem. Mēs sākam saprast, ka ziņas var būt toksiskas un speram pirmos soļus pretī informācijas diētai.
Šis ir mans mēģinājums izgaismot ziņu negatīvo pusi un rekomendēt iespējamos veidus, lai ar to cīnītos. Dzīvojot gadu bez ziņām, varu ieraudzīt un aprakstīt šīs brīvības rezultātu: mazāk novēršanās, vairāk laika, mazāk nervozitātes, dziļākas domas, vairāk atklājumu. To nav viegli izdarīt, bet tas noteikti ir tā vērts.
Tālāk minēti iemesli, kādēļ būtu vērts atteikties no ziņām