8 iemesli, kāpēc izvairīties no ziņām51

iemesls: ziņas ierobežo izpratni 

Ziņas neko nepaskaidro. Ziņas ir kā mazi burbuļi, kas sprāgst uz daudz dziļākas pasaules izpratnes virsmas. Ziņu aģentūras dažreiz lepojas ar to, ka korekti iepazīstina ar faktiem. Šie fakti ir daudz dziļāku iemeslu otršķirīgs produkts. Ziņu aģentūras un ziņu patērētāji maldās domājot, ka sausi fakti palīdz izprast pasauli.

Lai saprastu pasauli, lasīt ziņas ir vēl ir sliktāk nekā nelasīt neko. Labāk atteikties no ziņām vispār un lasīt grāmatas un saturīgus žurnālus tā vietā, lai aprītu sensacionālus virsrakstus.

iemesls: ziņas kaitē Jūsu veselībai 

Ziņas nepārtraukti ietekmē mūsu limbisko sistēmu. Satraucošie ziņu stāsti izraisa glikokortikoīdu (kortizola) izdalīšanos, kas traucē imūnsistēmai un izraisa hormonu līmeņa paaugstināšanos. Vienkārši runājot, ķermenis atrodas nemitīgā stresa stāvoklī.

ziņas ievērojami pastiprina kognitīvos kropļojumus

Ziņas baro visu kognitīvo kropļojumu māti – tieksmi apstiprināt savu viedokli (confirmation bias). Mēs automātiski atmetam to informāciju, kas ir pretrunā ar mūsu daudz agrākām pārliecībām, tās informācijas labā, kas apstiprina šīs pārliecības.

Kā saka Vorens Bafets: “Tas, kas cilvēkiem patiešām padodas, ir interpretēt jebkuru jaunu informācija tā, lai iepriekšējie secinājumi paliktu nemainīgi.”

Tā arī ir tieksme apstiprināt savu viedokli. Ziņu lietošana, īpaši specializētā, tikai pastiprina šo smadzeņu nepilnību. Rezultāts ir tāds, ka mēs staigājam it kā apstiprinošu faktu mākonī, lai gan mūsu teorija par pasaules kārtību var būt nepatiesa. Mēs kļūstam pašpārliecināti, uzņemamies muļķīgus riskus un nenovērtējam iespējas.

iemesls: ziņas bremzē domāšanas procesu

Lai domātu, nepieciešams koncentrēties. Lai koncentrētos ir nepieciešams, lai mūs netraucē. Ziņas ir kā brīvie radikāļi, kas traucē skaidrai domāšanai. Ziņas ir speciāli veidotas tā, lai novērstu mūsu uzmanību. Tās ir kā vīrusi, kas laupa uzmanību. Tā ir nespēja domāt skaidri, jo esat atvēries ziņu plūsmai, kas novērš uzmanību.

iemesls: ziņas izmaina Jūsu smadzeņu struktūru

Ziņas darbojas kā narkotikas. Ziņu sižets attīstās, un Jūs, protams, vēlaties zināt, kas būs tālāk. Jo vairāk šādu sižetu galvā, jo grūtāk ir atteikties un ignorēt šo vēlmi. Kāpēc ziņas ir tik atkarību radošas? Tiklīdz kā Jūs sākat skatīties ziņas, Jums gribas to darīt arvien biežāk. Jūsu uzmanība tiek pievērsta sižetiem ar ātru attīstību, un Jūs jūtat vēlmi saņemt par tiem vēl vairāk informāciju.

Vairākums ziņu lietotāju, ja arī iepriekš daudz lasīja, zaudē spēju uztvert garus rakstus un grāmatas. Pēc četrām, piecām lappusēm iestājas nogurums, koncentrēšanās spējas samazinās, un uztraukums palielinās. Tas notiek ne tāpēc, ka cilvēki paliek vecāki vai nepietiek laika, bet gan tāpēc, ka viņu smadzeņu fiziskā struktūra ir izmainījusies.

iemesls: ziņas mūs padara pasīvus

Ziņas gandrīz vienmēr ir veltītas sižetiem, kurus mēs nevaram ietekmēt. Tas lasītājiem veido fatālus viedokļus.

Salīdzinot ar seno pagātni, evolūcija mūs ir pieradinājusi, ka informācijas saņemšanai seko darbība. Katru dienu atkārtojot ziņas, ar ko neko nevaram iesākt, mēs kļūstam pasīvi. Ziņas izsūc mūsu enerģiju un iebaro smadzenes līdz brīdim, kamēr sākam redzēt pasauli negatīvi, kļūstam nejūtīgi, sarkastiski un fatālistiski.

Smadzenes, kas bez iespējām reaģēt ir pakļautas lielam daudzumam neskaidras informācijas, atbild ar pasivitāti un upura lomas pozīciju. Tam pat ir zinātnisks termins – iemācītas bezpalīdzības sindroms (learned helplessness).

Ko darīt?

Nelasiet ziņas. Nemaz. Atsakieties no tām pilnībā. Izdariet tā, lai ziņas būtu maksimāli nesasniedzamas. Izņemiet visas ziņu aplikācijas no telefona. Pārdodiet televizoru. Atsauciet avīžu abonementus. Neņemiet avīzes un žurnālus lidostās un vilcienu stacijās. Nelieciet ziņu portālus kā noklusējuma lapas. Lai tā ir kāda lapa, kas nekad nemainās. Jo vairāk stabilitātes, jo labāk. 

Lasiet žurnālus un grāmatas, kas paskaidro pasaules iekārtu – Science, Nature, The New Yorker, The Atlantic Monthly. Lasiet žurnālus, kas savieno punktus un nebaidās izskaidrot pasaules sarežģītību vai vienkārši izklaidē mūs. Pasaule ir sarežģīta, tur neko nevar mainīt. Tādēļ Jums jālasa gari raksti un grāmatas, kas ataino šo sarežģītību.

Mēģiniet izlasīt pa grāmatai katru nedēļu. Labāk divas vai trīs. Labi, ja tā būs vēsture, bioloģija vai psiholoģija. Lasot Jūs sapratīsiet, kā ir iekārtota pasaule. Labāk dziļāk, nevis plašāk. Izvēlieties materiālu, kas Jums tiešām ir saistošs. Izbaudiet lasīšanu. Pirmā nedēļa būs pati smagākā. Lēmums neskatīties ziņas prasa disciplīnu. Jūs cīnāties ar smadzenēs iebūvētiem mehānismiem.

Sākumā Jūs jutīsieties ne savā ādā, iespējams, pat sociāli izolēti. Katru dienu Jums būs kārdinājums apskatīties ziņu portālu. Nedariet to. Nodzīvojiet 30 dienas bez ziņām, un mēneša beigās attieksme pret ziņām būs daudz vieglāka.

Jūs pamanīsiet, ka Jums ir daudz vairāk brīva laika, vairāk spējat koncentrēties, un ir dziļāka izpratne par pasauli. Pēc kāda laika Jūs sapratīsiet, ka, neskatoties uz ziņu ignorēšanu, nevienu svarīgu faktu neesat palaidis garām un arī nepalaidīsiet. Ja kāda informācija ir tiešām svarīga Jūsu profesijai, uzņēmumam, ģimenei vai sabiedrībai, Jūs to dzirdēsiet no draugiem, sievasmātes vai jebkura cita cilvēka, ar kuru kontaktēsieties. Satiekot draugus, jautājiet, kas svarīgs notiek pasaulē. Tas ir lielisks veids, kā uzsākt sarunu. Lai arī visbiežāk dzirdēsiet atbildi, ka nekas svarīgs nenotiek.