Ir daudz lietu, kam cilveki ir ticējuši agrāk. Pateicoties progresam mūsu uzskati ir mainījušies, bet noteikti atradīsies daudz lietu arī mūsdienās, kas nav patiesība, bet cilvēki tām tic. Jo droši vien šeit nav runa par faktu pārbaudi, bet gan par mitoloģisko pasaules uztveri. Neskaidras lietas tiek izskaidrotas ar citām it kā zināmām lietām.
Vai šī nav situācija, ko mēs varam sastapt arī mūsdienās?
Viduslaikos cilvēki domāja, ka aitas aug kokos
Šim mistiskajam zoofītam bija pat nosaukums - Tartars. Tas bija pusaugs pusdzīvnieks, no kā ieguvu kokvilnu. Cilvēki, kas dzīvoja tālu no tā kokvilnas audzēšanas vietām Centrālāzijā, iedomājās, ka to iegūst no aitām, kas aug kokos. Bija pat diskusijas, vai Tartars ir augs vai dzīvnieks, bet tika nolemts, ka tie ir abi divi.
Tika uzskatīts, ka sievietes dzemde izlidos, ja viņa brauks ar vilcienu
Tehnoloģiskais progress var būt biedējošs, it īpaši agrīnā stadijā — daudzi jaunā izgudrojuma aspekti vēl nav labi zināmi. Tātad, kad deviņpadsmitajā gadsimtā tika izgudroti vilcieni, tika runāts par to, ka sievietes ķermenis nebija paredzēts braukšanai ar ātrumu 80 km/h stundā, jo viņas dzemde var izlidot. Jāatzīst, ka tas, protams, nenotika.
Viduslaikos domāja, ka karaliskas personas pieskāriens var izārstēt
Agrāk cilvēki ticēja karaliskās ģimenes dievišķajai izcelsmei un tās spēkam, no kurienes arī šis uzskats. Viduslaikos Anglijā un Francijā bija izplatīta tradīcija — karaliskās personas pieskārās saviem pavalstniekiem, kuri cieta no tuberkolozes, un rezultātā cilvēki ticēja, ka tiks izārstēti. Interesanti ir tas, ka slimība vairumā gadījumu nebija letāla un pārgāja pati, kas apstiprināja ilūziju, ka karalis ir tas, kurš to izārstēja.
Kanārijputniņi tika izmantoti raktuvēs
Tā tika darīts pat vēl 20. gs. Iemesls ir vienkāršs. Kanārijputniņi ir daudz jūtīgāki pret oglekļa monoksīdu jeb tvana gāzi. Tie tika ievietoti konteinerī ar pievienotu skābekļa balonu. Ja putniņi izrādīja saindēšanās pazīmes, tad konteineru noslēdza un tur ielaida skābekli, tādā veidā atdzīvinot putniņu.
Briti uzskatīja, ka ir spageti koki
Tā gadās, ja joks noiet greizi. Tas notika ne tik sen. 1950. gadu beigās BBC ziņu programma nolēma izspēlēt 1. aprīļa joku, kurā tika runāts par to, ka cilvēki audzē spageti uz kokiem. Plašāka sabiedrība šo joku uztvēra kā faktu, jo tajā laikā briti par spageti daudz nezināja. Mīts pilnībā tika atspēkots 1960. gados, ēdienam kļūstot izplatītākam.
Viktorijas laikmeta vīrieši izmantoja cepures kā papildu kabatu
Izrādās, cilindri nemaz nebija tikai modes priekšmets. Karalienes Viktorijas valdīšanas laikā deviņpadsmitajā gadsimtā vīrieši izmantoja savas cilindriskās cepures kā papildu kabatu. Kas tur varētu ietilpt, jautāsiet? Vienam papīri vai citi mazi priekšmeti.
Mandeļu piens eksistēja arī viduslaikos
Nav nekāds brīnums, ja tu domā, ka apsēstība ar mandeļu pienu ir mūsdienu modes kliedziens, tomēr tas tā nav. Viduslaiku Eiropā cilvēkiem mandeļu piens patika tik ļoti, ka to varēja atrast kā nepieciešamo sastāvdaļu ngadrīz vai katrā pavārgrāmatā. Mandeļu piens bija ne tikai izplatītāks par govs pienu, bet arī tik ļoti populārs, jo cilvēki varēja to lietot gavēņa laikā, kad visi citi piena produkti ir aizliegti.
Kečups tika uzskatīts par medikamentu
Kad deviņpadsmitajā gadsimtā tika izgudrots kečups, tā recepte sākotnēji sastāvēja no sēnēm un zivīm, taču doktors Džons Kuks Benets ieteica tajā izmantot tomātus, un mērce ieguva mums atpazīstamu veidolu. Tomēr sākotnēji tika uzskatīts, ka kečups var izārstēt dažādas lietas, piemēram, caureju un gremošanas traucējumus. To pat pārdeva tabletēs.
Kā būtu ar nelielu kečupa ārstēšanas kūri?
