No kurienes rāvi šo info? lielākā daļa verēja būt aktuāla rietumos kādos 70 tajos vai 80 tajos, bet ne vairs 21 gs., savukārt citi varētu attiekties uz specifsikām nozarēm ar kaut ko paramilitāru vai apkalpojošais personāls privātām viesībām (abā snozarēs pieņemts ņirgāties par padotajiem)
1. ja intervija nenotiek kafejnīcā, tad visi saprātīgi respondenti atteiksies no kafijas (jo ir ieradušies uz darba interviju, nevis dzert kafiju, kas pats par sevi jau būtu nevēlams signāls), bet ja interbija notiks kafeijnīcā, tad traukus tur klienti parasti nemazgā;
2. tā bija tipiska čekistu un izmeklētāju rīcība, jeb darbības paņēmiens, ja vien tu nemeklē darbu specdienestos vai neesi aizdomās turamais, tad grūti saprast, ko šī metode dod darba devējam, jo tās mērķis ir sagraut upuri, nevienam nav vajadzīgi nepārliecinoši darbinieki, bet ja kāds spēj vienaldzīgi gaidīt, tad viņam vnk pie kājas tas darbs, tāpat kā rūdītiem recidīvistiem.....
3. ļoti neforša metode, bet mūsdienās tiešām pastāv. pašam ar ir gadījies piedzīvot. saprotams kādēļ darba devēji to izmanto - tev darbā var gadīties situācija kad klients uz tevi bļauj., kā tu tiksi galā?
4. un 5. mūsdienās diezin vai ir sastopams (drīzāk atceļojis no pagājušā gadsimta), bet ja kāds sastopas ar tādām situācijām, tad nekavējoties atstājat to interviju. jūs taču negribat lai darba devējs sagrauj jūsu pašcieņu
6. 7. ļoti iespējamas situācijas... it sevišķi tajā brīdī, kad darba devējs ir sapratis, ka nevēlas pieņemt intervējamo darbā, bet neērti likt doties prom pirms atvēlētās pusstundas, tad var sākt stāstīt par savu uzņēmumu, par kolēģiem vai par hobijiem., vnk pļāpāt par visādām dīvainām lietām, nevis noskaidrot kaut ko par potenciālā darbinieka spējām........