Budisms māca dažādas šīs dzīves mūžīgo patiesību izpratnes pieejas, kā arī izgaismo ceļu uz iekšējo mieru un laimi. Tālāk tekstā ir septiņas iespējami transformējošas Budas gudrības, no kurām jūs varat gūt labumu. (Internetā ir atrodami dažādi citāti, kas maldīgi tiek piedēvēti Budam, tāpēc nolēmām apkopot dažas domas, kas patiesi minētas budistu tekstos).
“Budisms ir izveidots no visiem ne budistu elementiem” Thiķ Nhat Haņs (Thich Nhat Hanh)
1) “Ciešanu sakne ir pieķeršanās”.
Šī ir nozīmīga mācība, ar kuru mums visiem nepieciešams strādāt. Nepieķeršanās nenozīmē šķiršanos no mīļajiem cilvēkiem un vientuļnieka dzīves vadīšanu, bet gan būšanu spējīgam dzīvot esošajā situācijā un pieņemt visu lietu nepastāvību. Tas nozīmē doties līdzi dabiskajai dzīves plūsmai un nepieķerties nevienai no šīm lietām, domas par kuru zaudēšanu izraisa dusmas vai aizkaitinājumu. Tikai tad, kad esi pieķēries, rodas visas problēmas un negatīvās emocijas. Kad Tu nepieķeries lietām, tad kļūst vieglāk vienkārši atteikties no pārmērībām vai lietām, kas Tev vairs nav vajadzīgas.
2) “Tā ir dabiskā lietu kārtība, ka prieks rodas personā, kas ir brīva no nožēlas”.
“Visbēdīgākais dzīves apkopojums sastāv no trīs raksturojumiem: varēja būt, varētu būt un vajadzētu būt”. Nezināms autors. Viena no sliktākajām domām būtu dzīvot ar nožēlu – vai tā būtu jūsu darbība vai veids, kā reaģējāt, vai lēmumi, ko pieņēmāt. Slēptas nožēlas vai sirdsapziņas pārmetumu sajūta neko nemaina, jo tas ir kaut kas, ko Tu izdarīji pirms iemācījies darīt lietas savādāk. Ja Tu nebūtu piedzīvojis šo pieredzi, Tu, iespējams, nebūtu kļuvis par to personu, kas esi šodien. Dzīvojot bez jebkādas nožēlas, Tu varēsi atrast mieru sevī.
3) “Dod pat tad, ja Tev tā ir maz”.
Šādi dzīvē ienāk nepieķeršanās – kad Tu neesi pieķēries materiālām lietām vai uzkrājumiem, Tu jūties atbrīvots. Tu kļūsti vairāk atvērts došanai nekā vākšanai vairāk un vairāk. Gadu garumā es esmu redzējis cilvēkus, kuriem varbūt pieder maz, bet viņiem ir plaša sirds, kas piepildīta ar dāsnumu. Kad cilvēkiem pieder pārāk daudz, tos pārņem alkatība, un viņiem ir grūti tikt vaļā no savas vēlmes uzkrāt.
4) “Kurš neuzliesmo pretī kāda dusmām, uzvar cīņu, kurā grūti gūt uzvaru”.
Piedzīvot iekšējo mieru nepatīkamā un mokošā vidē vai situācijā ir galvenais garīgā ceļojuma mērķis. Ir viegli vienkārši zaudēt prātu vai zaudēt mieru attiecībā uz personu, kas ir dusmās, bet tad, kad Tu patiesi esi saistīts ar savu iekšējo mieru, dusmas kļūst vienkārši par citām emocijām, ar ko tikt galā. Nav starpības, kā otra persona reaģē. Atrodi miera telpu haosā, un Tu atklāsi, ka arvien biežāk izgaist pat citu cilvēku dusmas.
5) “Tieši tāpat, kā cietu klinti nevar izkustināt vētra, arī gudros neietekmē uzslavas vai vainas sajūta”.
Pievērs uzmanību savam prātam, jo to ir viegli aizraut ar jebkuru kritiku vai uzslavu. Galvenais jautājums ir tajā, vai Tu ļauj ārējiem apstākļiem vai citiem cilvēkiem noteikt paša laimi vai skumjas. Tādējādi Tavas emocijas vai domas pastāvīgi šūpojas šurpu turpu kā jo-jo, un Tev nav kontroles pār tām. Nepazūdi citu vārdos, jo dziļi iekšienē Tu zini, kas Tu esi.
6) “Tie, kas turas pie dažādām izpratnēm un uzskatiem, klīst pa pasauli aizvainojot cilvēkus”.
“Ja Tu kaut kam tici, Tu automātiski nepieļauj iespēju ticēt tā pretstatam”. Terence Makkenna (Terrence McKenna). Kad Tu stingri pieturies pie kādas izpratnes vai uzskata, tas izslēdz iespēju pat izskatīt cita cilvēka priekšstatu. Tu sāc dzīvot komforta zonā un darīsi visu iespējamo, lai aizsargātu šīs bruņas. Tu vēlies palikt apmierināts un brīvs no bailēm, nevis riskēt ar diskomfortu kļūdīties vai sastapties ar nezināmā bailēm. Paliekot rigīdam un neelastīgam, Tu iznīcini empātiju un veicini apātiju. No otras puses, kad Tu apšaubi savus uzskatus un pārliecības, Tu atver sev iespēju būt klātesošam situācijā un atbrīvo sevi no pieķeršanās saviem uzskatiem. Atbrīvotības sajūta pārspēj mūsu uzskatu dabu, un tas atļauj parādīties pilnīgam vienotības apziņas mieram.
7) “Ūdens krūze piepildās pilienu pa pilienam. Līdzīgi tam gudrs vīrs, savācot mazumiņu pa mazumiņam, piepilda sevi ar labo”.
Tu vari izlasīt tūkstošiem grāmatu, bet kāda jēga no zināšanām, ja tās nepārvērš gudrībā? Apgūstot zināšanas pamazām, tiek dota iespēja tās apstrādāt. Neskaitāmo mūsu iekšējās būtības kārtu šķetināšana ir pastāvīgs process, atmetot nereālus priekšstatus, domas un uzskatus, arvien vairāk apzinoties mūsu iekšējo būtību. Nav nekādas steigas, bet vienkārši jāļauj tam atklāties savā gaitā. Tas nav stāsts par galamērķa sasniegšanu, bet izpratni par to, ka patiesā vērtība ir pats ceļojums.
* Avots: http://fractalenlightenment.com
* No angļu valodas tulkoja Agnese Grase speciāli priekš http://garavasara.com;
* Korekotore: Liene Lāce
Paldies par rakstu! Vai kāds ir klausījies/skatījies Alana Vatsa (Alan Watts) lekcijas?
