Cilvēku smadzenes ir pārsteidzoša vieta, ja to tā var nosaukt. Lielākā daļa no smadzeņu spējām vēl nav nemaz izpētītas, un mūs var sagaidīt vēl daudzi pārsteigumi, bet arī jau zināmās lietas ir ne mazāk pārsteidzošas.
5 neticami paradoksi, kas ietekmē mūsu dzīvi2
204
2
Attēls no: www.adme.ru
Orvela paradokss
Džordžs Orvels pētīja, kā valoda ietekmē mūsu domas. Viņa romānā "1984" visbriesmīgākās vietas tika nosauktas kaut kā skaisti, piemēram, Mīlestības ministrija vai Prieka nometne. Tas lika grāmatas varoņiem uzskatīt, ka pretīgas lietas patiesībā ir skaistas. Un valodu, kurā visi jēdzieni nozīmēja pilnīgi pretējus, sauca par jaunvalodu.
Sākumā šķiet, ka tas varētu notikt tikai distopiskā romānā, taču Orvels brīdināja, ka ļoti drīz mēs paši sāksim aktīvi izmantot jaunvalodu. Un tas patiesībā notiek - piemēram, skatoties reklāmu, kurā realitāte ir pārāk izrotāta ar pretenciozām un skaistām frāzēm. Bieži vien mūsu smadzenes saņem informāciju no valodas un tic, pat ja patiesībā tas ir katastrofāli tālu no patiesības.
Attēls no: www.adme.ru
Vērtības paradokss
Pirmo reizi šis termins parādījās ekonomikā, bet tagad to arvien vairāk izmanto dažādās jomās.
Mēģiniet bez vilcināšanās atbildēt uz jautājumu: kas ir vērtīgāks - dimants vai glāze ūdens? Ikviens atbildēs, ka, bez šaubām, dimants ir daudz vērtīgāks. Tomēr, ja par to pajautāsiet cilvēkam, kurš daudzas dienas pavadījis nedzīvā karstā tuksnesī, visticamāk, viņš teiks, ka neatkarīgi no tā, cik vērts ir dimants, ūdens viņam ir daudz dārgāks.
Šis paradokss pierāda, ka visas mūsu kaislības un tieksmes ir radušās apkārtējās pasaules ietekmē. Tas nozīmē, ka visi mūsu sapņi var mainīties jebkurā laikā, ja mēs, piemēram, pārceļamies uz citu pilsētu vai atrodamies jaunā vidē. Ir vērts padomāt: vai esat 100% pārliecināts par savu vērtību?
Attēls no: www.adme.ru
Kafkas paradokss
Franča Kafkas stāstā "Poseidons" zemūdens pasaules karalis pastāvīgi sēdēja pie galda un veica dažādus aprēķinus. Tur bija tik daudz birokrātisku darbu, ka ūdeņu kungs pat ne minūti nevarēja no tā atbrīvoties, lai patiešām sāktu valdīt savā valstībā.
Protams, Poseidons varēja uzticēt kancelejas darbu kādam citam, taču viņš neticēja, ka kāds cits varētu ar to tikt galā. Tādējādi viņš kļuva par sava ego ķīlnieku, uzskatot sevi par gudrāko karali, bet patiesībā tāds nebija.
Tagad padomāsim: cik bieži mēs atsakāmies no reālās dzīves, jo domājam, ka neviens nevar tikt galā ar mazām problēmām labāk par mums?
Attēls no: www.adme.ru
Vienbalsīguma paradokss
Šo paradoksu bieži atceras sarežģītu noziegumu izmeklēšanas laikā. Un tas izklausās šādi: jo vairāk cilvēku vienprātīgi piekrīt vienam viedoklim, jo lielāka iespēja, ka šis viedoklis ir nepareizs.
Fakts ir tāds, ka mūsu smadzenes ir tā iekārtotas: mēs pastāvīgi neapzināti piekrītam lielākās daļas cilvēku viedoklim. Pieņemsim, jūs ieradāties, lai identificētu noziedznieku, un esat simtprocentīgi pārliecināts, ka zināt, kurš no aizdomās turamajiem faktiski izdarīja noziegumu. Tomēr visi pārējie liecinieki vienbalsīgi norāda uz citu personu. Visticamāk, šajā gadījumā jūs ne tikai piekritīsit viņiem, bet arī būsiet pilnīgi pārliecināts, ka rīkojaties pareizi. Galu galā pūlis nevar kļūdīties.
Attēls no: www.adme.ru
Platona paradokss
Filozofs Platons nāca klajā ar šo līdzību, lai parādītu, cik stulbi un nezinoši cilvēki var būt un cik grūti to ir labot.
Iedomājieties ieslodzītos, kas kopš dzimšanas dzīvo tumšā alā. Viss, ko viņi redz, ir ēnas, kas parādās uz alas sienas. Viņi piešķir vārdus visām tumšajām figūrām. "Koku" viņi sauc par koka ēnu, "suni" - suņa ēnu.
Ja kādu dienu ieslodzītie kļūs brīvi un ieraudzīs īstu koku un īstu suni, viņi nekad neticēs, ka šīs dīvainās lietas patiešām ir koks un suns. Tādējādi ieslodzītie uz visiem laikiem kļūst par savas dzīves pieredzes ķīlniekiem.
Tev patiks šie raksti
