Mūsdienās ir tik daudz galda spēļu, kuru pamatuzdevums ir nonākt no punkta A līdz punktam B, metot metamo kauliņu, taču kādreiz galda spēles bija daudzveidīgākas un interesantākas, kas maziem bērniem ļāva ne tikai attīstīt savu roku un kāju kustību, bet arī domāšanu.
Lūk, 20 lieliski piemēri - varbūt kāda no šīm spēlēm vēl ir saglabājusies tev mājās?
Hokejs
Iespējams, viena no aizraujošākajām galda spēlēm bija tieši hokejs, jo arī mūsdienās pieprasījums pēc šīs spēles ir liels. Lai gan mūsdienīgā versija šai spēlei ir krietni labāka, tomēr nostalģijai ir grūti stāties pretī.
Arī padomju laikos šai spēlei tika veidotas dažādi spēļu laukumi, kas ļāva iepazīt šo spēli no cita skatu punkta.
Futbols
Tiem, kuriem hokejs ne visai gāja pie sirds, bija iespēja izklaidēties, spēlējot futbolu. Arī šī spēle laika gaitā piedzīvoja pārmaiņas.
Bet bija arī tāds «futbols», kurā nebija pašu spēlētāju, bet bija tikai bedrītes. Toties katram spēlētājam bija savs āmurītis, ar kuru bija veicīgi jāsit pa pareizo taustiņu, lai neļautu pretinieka sistajai bumbai trāpīt vārtos.
Basketbols
Šī spele ir kaut kas līdzīgs tam, ko redzējām pēdējā futbola versijā. Lauks ar bedrītēm. Katram spēlētājam savi taustiņi, kas bija veicīgi jāspiež, lai panāktu to, ka bumbiņa trāpa pretinieka grozā.
Šīs pašas spēles vēl viena versija. Tikai atšķirībā no iepriekšējās - šīs versijas spēlētājiem spēli nācās kontrolēt no sāniem.
Bet šī basketbola spēle bija mazliet citādāka. Te nebija jāsacenšas vienā laukumā vienam pret otru. Katram spēlētājam bija savs grozs un tikai 1 uzdevums - trāpīt grozā vairāk reižu nekā pretinieks.
Jūras kauja
Šo, iespējams, cilvēki vairāk pazīst kā «kuģīšus» vai «kartupeli», bet pats par sevi spēles princips ir zināms un saprotams - katram spēlētājam ir sava «jūra» un savi «kuģi». Uzdevums - nogremdēt pretinieka kuģīšus.
Starp citu, šī spēle ir mazliet interesantāka par tām, kas ir mūsdienās, jo padomju laiku kuģu kauja bija aprīkota arī ar skaņu. Tā kā, ja tavs vai pretinieka kuģis tika uzspridzināts, to varēja labi dzirdēt.
Padomju laikos bija pieejama vēl viena versija kuģu kaujām. Atšķirībā no iepriekšējā - šajā vajadzēja fiziski nogremdēt pretinieka kuģus, šaujot pa tiem ar mazām bumbiņām.
Jā, mums daudzas bija no šeit pieminētajām. Vēl man bija tādas kartona lapiņas ar zīmējumiem. Tajos ar īlenu vajadzēja izdurt caurumiņus un ar krāsainiem diegiem izšūt.
To 'Pie stūres' mans brālis daudz spēlēja, turklāt tās mašīnītes vietā izmantoja daudz ko citu. Bija smieklīgi redzēt, kā pa ceļu brauc, piemēram, atslēga.
Pašam no spēlēm maz kas bija. Atceros spēles bija pie vecvecākiem un draugiem. Labs raksts.
Man atveda no Rīgas un uzdāvinaja "mototrasi", bet kāds cūka bija motociklus nozadzis, bērnības trauma!
Daudzas ir bijušas un gandrīz visas spēlētas , hokejs šeit ir norādīts nepareizais , labais bija ar alumīnija puļķiem un palstmasas hokejistiem, šeit norādītajam ātri tie puļķi lūza un kad stiprāk pastūmi ripu. Puļķi, domāts stiprinājumi, kuros tiek iespraustas hokejistu figūras. Futbolu atceros,ka vienu sīci visa slimnīca ķēra, jo bumbas vietā izmantojām konfekti''zirnīti'' un viņš to apēda. Jūras kauju arī tagad labprāt iegādātos, bija otrās pakāpes brālēnam.
Futbols ar iedobītēm no bērnības vēl šobaldien ir darba kārtība,arī bērni bērnībā uzspēlēja,kadreiz kāds vīriņš nedaudzs saliecās,tad apakšā kāda atsperīte izstiepās,bet joprojām ejošs.Bērnībā ja pa štengru atvelk,tad lodīte pa gaisu,ja atrod labi,ja nē jāmeklē,jāsasit pareizais lodīšu gultnis un tad ir daudz rezerve.
It kā esmu padomju laika produkts, bet laikam par vecu; ne tikai nav saglabājušās, bet arī nav bijušas mūsu mājā 🧸
Izņemot basketbolu un mototrassi visas bija, vecākais bračka ar sporta spēlēm tika nodrošinā,bet hokejā vienalga dabūja iekšā. Vislabākā jau bija kazino rulete, neko labu jau tas vēlāk nedeva, bet tomēr.
