Kādreiz esat domājuši, kura ir indīgākā čūska pasaulē? Tīri tehniski pašas čūskas nav indīgas, drīzāk to inde ir tā, kas nogalina. Šajā rakstā esmu apkopojis 20 indīgākās čūskas pasaulē.
20 indīgākās čūskas pasaulē21
Bothrops asper. Šī ir ļoti indīga klaburčūsku apakšdzimtas čūska, kas apdzīvo reģionus no Meksikas dienvidiem līdz Dienvidamerikas ziemeļiem. Šī čūska tiek dēvēta par vienu no bīstamākajām čūskām rietumu puslodē, lielā mērā tāpēc, ka tā dzīvo cilvēku tuvumā.
Rasela odze. Rasela odze ir viena no bīstamākajām čūskām visā Āzijā, kas katru gadu nogalina tūkstošiem cilvēku. Tiekot sakosts, cilvēks piedzīvo dažādus simptomus, tostarp sāpes, pietūkumu, vemšanu, reiboni un nieru mazspēju.
Meža kobra. Ne tik slavena kā tās Indijas sugas māsa, šī čūska arī ir ļoti modra, nervoza un tiek uzskatīta par ļoti bīstamu. Kad tā jutīsies apdraudēta, tā ieņems kobrām tipisko brīdinājuma pozu, izslienoties stāvus gaisā, vienlaicīgi izplešot kapuci un skaļi šņācot. Salīdzinājumā ar citām Āfrikas kobrām, šīs čūskas cilvēkus sakož reti, tomēr to inde var nopietni apdraudēt dzīvību.
Piekrastes taipāns. Šī ir viena no bīstamākajām čūskām Austrālijā. Tās ir ārkārtīgi nervozas un modras, un saskarsme ar tām var beigties ar uzbrukumu. Tāpat kā jebkura čūska, taipāns cenšas izvairīties no konfliktiem un būs klusa, tomēr, ja tā būs pārsteigta vai iedzīta stūrī, tā nežēlīgi aizstāvēs sevi un tās inde, visticamāk, nogalinās minūšu laikā.
Aipysurus duboisii. Šo ārkārtīgi izveicīgo un indīgo jūras čūsku var sastapt no Austrālijas rietumu un ziemeļu krastiem līdz Jaungvinejas un Jaunkaledonijas salām. Lai gan šai čūskai ir viena no nāvējošākajām zināmajām indēm, tās kodiens - paldies Dievam - izdala mazāk nekā vienu desmito daļu miligramu indes, ar ko parasti nepietiek, lai nogalinātu cilvēku.
Skropstainā odze. Tipisks slazdu plēsējs - tā pacietīgi gaidīs līdz upuris tai pietuvosies un tad - CAPS!. Dažreiz tā izvēlas konkrētu vietu slazdam un atgriežas tajā katru gadu uz putnu pavasara migrācijas laiku. Pētījumi liecina, ka šīs čūskas savu uzbrukumu precizitāti noslīpē ar gadiem. Dienvidamerikas ciemu iedzīvotāju aprindās klīst baumas, ka šī čūska pirms uzbrukuma mirkšķina savas mirgojošās skropstas uz upuri.
Bumslangs. Daudzas zalkšu dzimtas čūskas - pie, kuras pieder arī bumslangi - ir cilvēkiem nekaitīgas, jo tām ir mazi indes dziedzeri un neefektīvi ilkņi. Taču, bumslangs ir ievērojams izņēmums tajā ziņā, ka tam ir ļoti spēcīga inde, ko tas izdala caur saviem lielajiem ilkņiem, kas atrodas žokļa aizmugurē. Bumslangi kožot spēj atvērt muti pa 170 grādiem, izdalot lielākus daudzumus indes, kas parasti nogalina upuri no iekšējas vai pat arējas asiņošanas.
Koraļļu čūska. Koraļļu čūska ir ļoti indīga. Tā atrodama Dienvidaustrumu Āzijas lietu mežos. Indes dziedzeri ir viscaur ķermenim. Šīs čūskas ir plaši izplatītas Malaizijā, Taizemē, Singapūrā, Indonēzijā un Borneo. Čūskas ierokas zem lapām un iznāk ārā naktī, lai medītu.
Gvardars jeb rietumu brūnā čūska. Rietumu brūnā čūska jeb gvardars ir ļoti ātra un indīga kobru dzimtas čūska, kas sastopama Austrālijā. Tās krāsa un uzvedība ir diezgan mainīga, tas lielā mērā ir atkarīgs no tās atrašanās vietas. Viens šīs čūskas kodiens var izraisīt cilvēka nāvi.
Smilšu efa. Smilšu efas ir ļoti mazas, bet ļoti agresīvas čūskas ar nāvējošu indi. Tās parasti uzbrūk bez brīdinājuma un ļoti ātri, un sakosto mirstības rādītāji ir ļoti augsti. Tajos reģionos kur tās dzīvo (Āfrikā, Arābijā un dienvidrietumu Āzijā) smilšu efas ir atbildīgas par vairāk cilvēku nāves gadījumiem nekā visas citas čūsku sugas kopā.