''Man tiešām šķita, ka vismaz kāds metīsies palīgā.''
Neviens neko neiesāka, kad kāda sieviete centās Īrisu nodurt. Tikai laimīga sagadīšanās viņu paglāba no tā, ka nazis būtu iztriecies cauri jakai un viņa tiktu sadurta krūšukurvī.
17 gadus vecai meitenei uzbrūk ar nazi sabiedriskajā autobusā!19
375
0
''Man galīgi nepalaimējās, ja godīgi. Patiesībā es biju domājusi doties mājās kājām ar draudzeni no skolas, bet ārā bija riebīgs laiks, tāpēc izlēmu braukt ar autobusu,'' stāsta Īrisa Marija Evdāla.
Pagāšnedēļ viņa bija ceļā mājās no Oslo katedrālskolas, 37 autobusā. Pēc pāris pieturām autobusā iekāpa kāda sieviete un nostājās aiz viņas. Sieviete uzbruka Īrisa pēc viņa nodomāja, ka Īrisa viņu pagrūda. Viņa izvilka vairākus centimetrus garu nazi un centās Īrisai iedurt krūtīs.
''Man jakas kabatā atradās mobilais telefons, kas apstādināja nazi,'' Īrisa stāsta un parāda uz telefona aizmugures esošās švīkas, ko naža trieciens radīja.
Īrisai izdevās iemest durošajai sievietei ar savu somu un izskrēja no autobusa nākamajā pieturā.
''Esmu gājusi vairākos pašaizsardzības kursos un domāju, ka tādēļ es tā reaģēju. Vispirms es atkāpos no naža un tad centos pēc iespējas ātrāk aizbēgt no tā prom,'' viņa stāsta.
Neviens nepalīdzēja
Īrisa centās atturēties no sievietes ''izrubīšanas'', kas radītu papildus konsekvences un ķēpu. Viņa saprata, ka sievietei nav īsti vesela. Izrādījās, ka sieviete patiesi ir psihiski slima un pēc atgadījuma viņu aizveda prom atbildīgās iestādes.
17 gadīgo meiteni visvairāk nomāc tas, ka neviens autobusa pasažieris nemetās palīgā. Tad, kad viss notika, autobuss bija pilns, tāpēc noteikti daudzi manīja to, ka kāda sieviete cenšas meiteni nodurt.
''Vairāki aculiecinieki pēc tam pateica gan man, gan policijai to, ka viņi pamanīja nazi un saprata, ka tūlīt kaut kas notiks. Sieviete vairākas minūtes stingri uz mani skatījās,'' atceras Īrisa.
Kad sieviete centās viņai iedurt, meitene ieklidzās un kliedza pēc palīdzības.
IZSAUKUMS: Vairākas bruņojošās policijas patruļas un ātrās palīdzības brigādes tika izsauktas uz notikuma vietu pēc ziņas par iespējamu naža uzbrukumu. Foto: TV2
''Pagāja kādas divas-trīs sekundes no brīža, kad iekliedzos «palīgā, kādam kaut kas ir jādara, viņai ir nazis!», līdz sapratu, ka neviens neko netaisās iesākt,'' sacīja pusaudze.
''Man tiešām šķita, ka kāds kaut ko centīsies darīt lietas labā, kad lūdzu palīdzību. Gaidot palīdzību, es sastingu. Bet tā arī neko nesagaidīju.''
''Vai tas notika tādēļ, ka ģērbjos ''punk'' stilā?''
Notikuma vietā bija kaudze ar palīdzības dienestiem, bet atbildīgais par notikuma vietu atzina intervētājam, ka ātri vien tika ieviesta kārtība un situācija tika kontrolēta. Sieviete ar nazi tika arestēta un pēcāk aizvesta prom, ievērojot vadlīnijas, kas nosaka kārtību, kā tiek risināti šādi atgadījumi ar potenciāli mentāliem slimiem indivīdiem.
Kad jaunā sieviete izskrēja no autobusa, par viņu parūpējās pāris līdzbraucēji.
''Viens no pasažieriem pienāca pie manis netālu no autobusa un pateica, ka viņa zināja, ka kaut kas tūlīt notiks. Es nodomāju - «jauki, ka tagad mani atbalsti, bet tagad tam vairs nav īpašas jēgas»,'' viņa stāsta.
Viņa ilgi pārdomāja iespējamos incidenta iemeslus un iemeslus, kādēļ neviens nereaģēja.
''Vai tas ir tādēļ, ka man ir sarkani mati un neizskatos kā citi? Varbūt, ja man būtu gari, blondi mati un jauka kleitiņa, kāds palīdzētu?''
Viņa saprot, ka, iespējams, cilvēki bija paši nobijušies un šokēti, bet tajā pašā laikā arī uzskata, ka ir jābūt kolektīva atbildīgai, kad kaut kas šāds atgadās.
''Ja pāris cilvēki būtu iesaistījušies, viņa būtu uz zemes viens un divi.''
Psihologs: ''Zināms fenomens.''
Psihologs-speciālists Jans Heselbergs saka, ka ir sarežģīti noteikt precīzu iemeslu, kādēļ neviens neiesaistījās, kad notika uzbrukums.
''Vispārīgi skatoties, tas ir zināms fenomens, ka cilvēki tā vietā, lai palīdzētu, stāv malā un noskatās uz notiekošo. Tam ir vairāki iemesli, piemēram, ja cilvēks saprot, ka pašam draud briesmas.''
Heselbergs paskaidro, ka bieži gaidām, ka kāds cits iesaistīsies, jo paši esam pārāk nedroši, lai kaut ko darītu.
''Vairāki pētījumi izceļ to, ka ir lielāka iespējamība gūt palīdzību, ja Tev apkārt ir tikai viens vai divi cilvēki, nevis 20-30. Piemēram, ja notiek autoavārija, ir lielāka iespējamība, ka kāds apstājas, ja notikušais ir uz mazākas nozīmes ceļa, nekā uz, piemēram, šosejas,'' atzīst Heselbergs.
''Ja Tu esi nobijies un uzskati, ka Tavai dzīvībai draud briesmas, labāk ir uzticēties jūtām. Bet ja Tu jūti, ka primārais iemesls, lai nepalīdzētu ir tāds, ka Tu uztraucies par izgāšanos, varbūt ir gudri tomēr mesties palīgā.''
Nav bail
Lai arī Īrisai netika fiziski nodarīts pāri, viņa vairākas dienas bija nemierīga. Tik un tā viņa sevi piespieda sevi turpināt braukt ar to pašu autobusu, lai ātrāk pārvarētu bailes.
''Par ko es pēc notikušā esmu daudz domājusi - tas, ka šī visa bija nejaušība. Jebkurš no autobusa pasažieriem varēja būt manā vietā. Kādēļ tad mēs viens otram nepalīdzam?'' viņa prāto.
Tev patiks šie raksti
