Mani nebesī neviens, jo esmu dzimis komunalkā. 3,5 istabās dzīvoja brīžiem 11 cilvēki. Pilnīgi pie kājas, ko dara mani kaimiņi tagad un citos dzīvokļos, kuros esmu dzīvojis. Viņi neko tāāādu nespēj, ko spēja manējie soseģi bērnībā.
Man ir bijuši visas sugas un t.s. pilnā spektra kaimiņi. Šeit nav pieminēti narkomāni un viņu slīdošo/aurojošo ēnu biedri, zemlīmeņa odekolonu dzērāji, bijušie cietumnieki, kas iet un nāk pa tumsiņu, prostitūtas, kas pieņem kundes mājās, apmātie kāpņu telpās kakātāji. Tantes pagalmā bija paklīdušas citur, jo pie mūsu parādes durvīm NEVIENA neatļāvās sēdēt, izņemot sētnieci.
Tā, ka es laikam biju tas, kurš besīja kaimiņus ik pa laikam savulaik kādu ārā, bet tas laiks jau ir garām.
Katrā gadījumā nemainītu dzīvi dzīvoklī uz dzīvi privātmājā, jo tā ir pilsētnieku prerogatīva un man tas patīk. Man patīk, ka nezinu, no kurienes nāk apkure un siltais, aukstais ūdens, internets un elektrība.