Ja tu kaut reizi savā dzīvē esi dzīvojis daudzdzīvokļu namā, tad tu zini, ka no kaimiņiem izvairīties nav iespējams - pat ne savā dzīvoklī.
Tā nu ir sagadījies, ka ir tieši 16 kaimiņu veidi, protams, ir vēl tas septiņpadsmitais, kurš vispār pārvietojas kā rēgs - neviens viņu neredz, neviens viņu nedzird, bet viņš tur ir. Un tas, iespējams, ir vislabākais kaimiņa tips pasaulē.
Kaimiņš «Iemesls, kāpēc kāpņu telpā smird».
Katrā daudzdzīvokļu namā ir vismaz viena tāda kaimiņiene vai kaimiņš, kuri izdomā, ka var izslaist sava dzīvokļa smaku kāpņu telpā, jo nevienam nebūs iebildumu ostīt viņu ceptās zivs aromātu.
Tam visam ir viens risinājums - sava māja...kas pat dažreiz ir lētāka pierīgā, kā 3istabu dzīvoklis gulamrajonā. Tiesa, tur ir atkal citi kaimiņi - lapu dedzinatāji, ikrīta zālespļāvēji, neapklusinamie suņi utt 😀
Dažu labu situāciju izraisītājs esmu bijis.., bet man ar kaimiņiem ir ļoti paveicies..
- ja ballīte bija par skaļu - atnāca pateica - viss nekādu kašķu.. (nu pašām tātad arī nācās pieciest - citu baļļukus)...
- perferātors- gan es, gan kaimiņi.. - a ko padarīt mūžīgais remonts..
- bērni- ripina, tas sīkums- kad puika braukājās ar mašinu (uz kuras var uzsēsties) .. tad lejas kaimiņi dabūja trūkties.. - tagad kompensācijai klausos es ..
- bet bērni.. tie ir bērni.. jāsaprot..
- nopludināt- ir sanācis, veļas mašīnai naktī pievads plīsa.. - pamodināja lejas kaimiņi.. viņiem lietus.. - jau teicu ar kaimiņiem paveicies- iztikām bez strīda (ja būtu vannā ūdeni aizmirsis, maksātu par remontu, a tā - force majore)..
- kaimiņus as nejaudā iznest atkritumus- nu pie viņa durvīm - degošs maisiņš, kam apakšā - kas "labs" - stāsts vecs kā pasaule.. piezvanam - šamais primāri metīsies nodzēst.. nu un iekāps..
Ir vēl vieni. Mīlējas tik skaļi ka visi kaimiņi var to izdzīvot un tikt gulēt tad kad lielie mīlētāji iet gulēt.
Labs 😁 Sapratu, ka esmu kaimiņš " skaļais šķaudītājs" (jā.. mājās es šķaudu no sirds un kārtīgi). Vīrs savukārt ir " remontu taisu tikai brīvdienās". Ja nedzīvotu pirmajā stāvā, tad apakšējie kaimiņi būtu sajūsmā arī par sīkās skraidīšanu virs galvas 😂
Man šitais viss ir svešs.
Toties man ir kaimiņš "zāģeris", kas visu gadu pa 5min darbina zāģi, lai nozāģetu vienu sīku zaru katrā reizē.
Vēl man ir kaimiņš "fermeris", kas govis dzen ganos puskilometru no mājas, bet ar traktortehniku gatavo sienu pie mājas.
Vēl man ir daži intersanti kaimiņi, kā piem, nūdisti (skraida pliki pa dārzu), heliobofisti (uzceļ māju, bet ārā gandrīz nemana) u.c.
ir vēl kaimiņu veids ''Gaimeris'' kas vienmēr bļauj un dauza kautko kad nomirst fortnaitā.
Ir bijusi tadi debili kaimini. Kad berniba braucu ciemos pie vecmaminas, vina man nelava cibas vilkt jo par skalu staigat sanaca. Zem vinas dzivoja kaut kada traka vecene. Vel tagad atceros ka tevs vilka skabargas no pedam ara pes tiem apmeklejumiem.
Visi kaimiņu veidi man besī, tāpēc nedzīvoju trušu būri 😄 Nevienu negribu satikt, nevienu negribu pazīt 😄
ir vēl kaimiņi, kuriem augšā ir liels suns, kurš skrien pa dzīvokli tā, ka man liekas tur zirgi pa griestiem joņo...
Mani, visticamāk, visvairāk kaitinātu radiatoru dauzītāji. Pašlaik man ar kaimiņiem tiešām ir paveicies! Nekas netraucē.
Nav pieminēti pīpētāji balkonos un logos. Mani kvēpina no augšas, apakšas un sāniem. Tāpat pelnus kaisa uz manas palodzes. Augšējie visu laiku ari kaut ko dauza, it kā ko remontētu vai ari ko no koka izgatavotu, jo arī zāģē, urbj un vīlē, un tā tas iet ar pārtraukumiem jau n-tos gadus. Citādā ziņā ir laimējies, klusa kāpņu telpa, dzērāju un narkomānu nav.
Mani nebesī neviens, jo esmu dzimis komunalkā. 3,5 istabās dzīvoja brīžiem 11 cilvēki. Pilnīgi pie kājas, ko dara mani kaimiņi tagad un citos dzīvokļos, kuros esmu dzīvojis. Viņi neko tāāādu nespēj, ko spēja manējie soseģi bērnībā.
Man ir bijuši visas sugas un t.s. pilnā spektra kaimiņi. Šeit nav pieminēti narkomāni un viņu slīdošo/aurojošo ēnu biedri, zemlīmeņa odekolonu dzērāji, bijušie cietumnieki, kas iet un nāk pa tumsiņu, prostitūtas, kas pieņem kundes mājās, apmātie kāpņu telpās kakātāji. Tantes pagalmā bija paklīdušas citur, jo pie mūsu parādes durvīm NEVIENA neatļāvās sēdēt, izņemot sētnieci.
Tā, ka es laikam biju tas, kurš besīja kaimiņus ik pa laikam savulaik kādu ārā, bet tas laiks jau ir garām.
Katrā gadījumā nemainītu dzīvi dzīvoklī uz dzīvi privātmājā, jo tā ir pilsētnieku prerogatīva un man tas patīk. Man patīk, ka nezinu, no kurienes nāk apkure un siltais, aukstais ūdens, internets un elektrība.
