12 atbildes uz mums visiem interesējošiem jautājumiem3

Kā rodas ‘iekšējā sajūta’ un vai tajā vajadzētu klausīties?

‘Iekšējā sajūta’ ir zemapziņas stāvoklis, kurš rodas tad, ja pagātnes pieredzes un šā brīža pieredzes neiet kopā vai tieši otrādi – aizdomīgi sakrīt. Šāds salīdzinājums ne vienmēr nonāk līdz mūsu apziņai, tomēr zemapziņa ar nervu palīdzību var padot signālus ķermenim, tādējādi liekot mums piedzīvot ‘iekšējo sajūtu’.

Kā iespējams saprast valodu, bet nemācēt tajā runāt?

Spēja saprast to, ko tev saka svešvalodā, bet nespēt pašam tajā runat, tiek dēvēta par ‘receptīvo bilingvālismu’. Tā rodas gadījumos, kad persona bieži sev apkārt dzird kādu valodu, bet viņai nav vajadzības šajā valodā komunicēt pašai. Ar laiku tu vari iemācīties atdalīt vārdus un saprast to nozīmi, bet, lai sāktu šajā valodā runāt pats, būs vajadzīgas arī gramatikas zināšanas, kuras visbiežāk nenāks no zila gaisa un valodas klausīšanās vien.

Kāpēc starp dzelzceļa sliedēm ir samesti akmeņi?

Dzelzceļa sliedes parasti papildina ar akmeņu kārtu jeb ‘sliežu balastu’. To mērķis ir veicināt ūdens notecēšanu/uzsūkšanos, neļaut starp sliedēm augt augiem un nofiksēt vietā koka dēļus, kuri, savukārt, palīdz noturēt vietā pašas metāla sliedes.

Kāpēc zibens parasti redzams zigzagā, nevis taisns?

Zibens šautras parasti nav taisnas, jo zibens mēģina atrast gaisā vietas ar viszemāko pretestību. Tā kā gaiss nav viendabīgs, mēs zibeni redzam tādu kā zarainu.

Kas izraisa pērkona skaņu?

Pērkona skaņa rodas no triecienviļņa, kurš rodas tad, kad gāzes ap zibens šautrām piedzīvo strauju spiediena pieaugumu. Zibens spēriens savā ceļā uzkarsē gaisu līdz temperatūrai, kas pat 3 reizes pārsniedz Saules virmas temperatūru. Uzreiz pēc spēriena šīs karstās gāzes tiek saspiestas ar spiedienu, kurš ir aptuveni 100 reizes lielāks par normālu atmosfēras spiedienu, tādējādi radot triecienvilni un mums pazīstamo pērkona skaņu.

Kāpēc mēs miegā piedzīvojam krišanas sajūtu?

Iemesls ir gauži muļķīgs – mēs mirkli pirms laišanāš miegā parasti esam pilnīgi atbrīvojuši ķermeni, un smadzenes dažreiz šo atbrīvotību interpretē kā būšanu nāves briesmās, tāpēc mēģina mūs kaut kā pamodināt.

Kā vaļi un delfīni spēj gulēt un nenoslīkt?

Gan vaļi, gan delfīni nekad nav pilnībā iemiguši. Viņi guļ ar vienu aci vaļā, un daļa smadzeņu joprojām ir nomodā un funkcionē, nodrošinot to, ka dzīvnieks miegā nenoslīkst.

Kāpēc atrauga pēc gāzēta dzēriena malkošanas mazliet dedzina rīkli un degunu?

Gāzēto dzērienu neatņemama sastāvdaļa ir oglekļa dioksīds. Ja padzeramies gāzēto dzērienu un atraugājamies, tad oglekļa dioksīds ‘atnāk atpakaļ’ uz augšu. Šajā brīdī tiek aktivizēti saucamie sāpju sensori rīkles un deguna zonā, kuri ir sajutuši ogļskābo gāzi. Šie sensori līdzīgi reaģē arī uz asām garšvielām, piemēram, sinepēm un mārrutkiem.