Droši vien slavenākais no visiem mītiem par ķermeni, ir tas, ka mēs izmantojam tikai 10% no smadzeņu jaudas. Nē, mēs izmantojam visas smadzenes. Arī tas, ka pēc ēšanas nevar iet uzreiz peldēties, nav pierādīts, ka var būt kaitīgi.
10 mīti par ķermeni, kas ir tikuši apgāzti6
Kāju skūšana liks matiņiem augt ātrāk un tie būs biezāki
Tikko izauguši matiņi var tādi likties, bet tas ir tikai tāpēc, ka tie nav bijuši pakļauti saules vai citu elementu iedarbībai, skūšanas dēļ tie nekļūs biezāki.
Miega laikā mēs apēdam 8 zirnekļus
Ņemot vērā, cik zirnekļi ir mazi un cik smagi mēs patiesībā elpojam guļot, tas varētu gluži tā nebūt. Mēs esam tik lieli, ka zirnekļi mūs uztver kā daļu no ainavas. Vai tomēr mēs kādu zirnekli nejauši neapēdam, nav gluži izslēdzams, bet der atcerēties ka kuņģa skābe var noārdīt naglas, tā, ka zirneklis arī nebūs problēma.
Pirkstu krakšķināšana rada artrītu
Prikstos atrodas sinoviālais šķidrums, kas kalpo par smērvielu locītavām un pirkstus krakšķinot, tas saņem visu radušos spiedienu. Tomēr nevajadzētu aizrauties ar krakšķināšanu. Tas var radīt vajāku tvērienu.
Burkāni uzlabo redzi
Tas nav tik tieši, kā varētu iedomāties. Burkānos ir A vitamīns, kas uzlabo redzi tumsā, bet A vitamīns ir atrodams arī citos ēdienos, turklāt, lai to uzņemtu vajadzētu lietot arī taukus, kas ļaus vitamīnam uzsūkties. Burkānu ēšana var palīdzēt saglabāt labu redzi, bet ne atgriezt bojātu redzi.
Mēlei ir sešas garšas zonas
Kādreiz tā tiešām uzskatīja, bet kopš 1901. g, kad tika izvirzīta šāda teorija, tas ir ticis pierādīts, ka nepatiess apgalvojums. Mēlei ir garšu receptori, kas uztvers visas garšas, turklāt garšas sajūta ir vairāk atkarīga no atmiņām nekā no garsu zonām uz mēles
Balti zobi ir veselīguma pazīme
Tas, ka zobi nav balti, vēl nenozīmē, ka tie ir neveslīgi. Zobu emalja var būt biezāka vai plānāka, kas ir pilnīgi normāli. Smēķēšana un citi paradumi var padarīt zobus tumšākus, bet ir arī vēl ģenētiskie faktori, kuru dēļ zobi var izveidoties pavisam unikāli.
Šķaudot apstājas sirds
Šķaudot tu ieelpo un izelpo, kas ietekmē, cik ātra tava sirds darbojas, bet šķaudīšanas laikā tā pilnīgi noteikti neapstājas. Sirds ritma darbības izmaiņas var likt domāt, ka tā apstājas, bet sirds nav motors. Tā strādā pukstot.
Peldēšanās pēc ēšanas ir kaitīga, vajag pagaidīt vismaz 30 min
Nav nekādu pierādījumu, ka peldoties ar pilnu vedēru tu varētu noslīkt. Sliktākajā gadījumā tev vēderā var iemesties krampji, un tāpēc būtu labi peldēties seklos ūdeņos, lai varētu ātrāk izkļūt krastā. Tāpat peldoties ar pilnu vēderu, nebūs tās labākās izjūtas.
Asins ir zila pirms nonāk saskarē ar gaisu
Asinis vienmēr ir sarkanas, to nosaka asinīs esošais hemoglobīns, tieši šis piešķir sarkano krāsu. Skatoties uz vēnām varētu padomāt par pretējo, bet zilas asinis dabā tomēr pastāv, tādas ir astoņkājiem, bet tikai tāpēc asinīs ir dzelzs vietā ir varš.
Norijot košļājamo gumiju tā atradīsies kuņģī septiņus gadus
Košļājamās gumijas norīšana var nobloķēt zarnas, bet tā noteikti nepaliks kuņģī septiņus gadus, tā, tāpat kā viss pārējais, drīz vien kuņģi pametīs un izies ārā, bet košļājamās gumijas noteikti nav lieta, ko vajadzētu norīt.