10 kļūdas, kuras visbiežāk pieļauj vecāki pēc šķiršanās, kas bojā bērna dzīvi7

1. Vecāks attiecas pret savu bērnu kā pret pieaugušu cilvēku.

Sāksim ar to, ka bērns nav pieaudzis cilvēks, tāpēc viņš var nesaprast vecāku šķiršanos, emocijas vai jūtas. Jebkurš vecāks ir atbildīgs par savu bērnu, un neviens bērns nav un nekad nebūs sava bērna psihologs, tāpēc savas problēmas nedrīkst uzgrūst uz maza bērna pleciem. 

Visam ir jābūt tieši otrādi - bērns ir tas, kuram ir nepieciešams skaidrot, ka viss būs labi, ka viss ir kārtībā, ka tā bija jānotiek, ka tā būs labāk. Vecākam ir jāpalīdz bērnam, nevis bērnam ir jāpalīdz vecākam. 

2. Vecāki bieži vien liek savam bērnam izvēlēties.

Nekad neliec savam bērnam izvēlēties, kurš vecāks ir labāks, pie kura vecāka dzīvot, pie kura būs labāks. Tas bērnam liek justies kā nodevējam. 

3. Vecāki bieži vien mēģina pielabināties savam bērnam. 

Diemžēl pēc šķiršanās bieži vien bijušie partneri vairāk koncentrējas uz savu tēlu nevis bērnu. Notiek savstarpēja cīņa par to, kurš ir labāks vecāks. Dārgas dāvanas, ceļojumi un katras vēlmes apmierināšana bērnam nenāk par labu. Ja vien mērķis nav izaudzināt viņu par izlutinātu un kaprīzu cilvēku, kurš, būsim reāli, vecumdienās aizmirsīs par saviem vecākiem.

4. Bieži vien bērni jūtas vainīgi.

Lūk, kāpēc komunikācija savā starpā spēlē ļoti nozīmīgu lomu. Vecāki bieži vien nevēlas atzīt, ka ir pieļāvuši kļūdu, vai arī uzskata, ka viņu pienākums nav paskaidrot bērnam to, kāpēc tētis un mamma vairs nedzīvo kopā. Svarīgi ir atcerēties, ka šķiršanās ir jāpasniedz tā, lai bērns to saprastu. 

5. Vecāks jūtas vainīgs.

Vai reiz pienāks laiks, kad cilvēki sāks saprast to, ka nav jājūtas vainīgam pie tā, ka neizdodas laulība? Ne viss ir kā filmās vai grāmatās. Ne visas laulības ir veiksmīgas. Tā ir dzīve. Bet nekādā gadījumā nedrīkst šo vainas izjūtu izrādīt bērnam. Sava bērna acīs tev vienmēr ir jābūt stipram, protams, nedrīkst aizmirst par emocijām, bet 24/7 raudāšana un žēlošanās jebkuru bērnu salauzīs. 

6. Viens vecāks aprunā otru vecāku.

Viena no visbiežāk pieļautajām kļūdām. Parasti negatīvi par savu bijušo partneri izsakās tas vecāks, kurš nav paspējis atrast jaunu simpātiju, vai arī tas, kurš nav bijis šķiršanās inscinators. Nevienam bērnam nav jāredz un jādzird tas, ka vecāka emocionālā izaugsme joprojām atrodas pamatskolā.

7. Vecāki izmanto savu bērnu kā starpnieku.

«Pasaki mammai, ka ...», «pasaki tētim,  lai ...», «noskaidro, vai mamma atļaus ...» - lūk, problēma, kas liecina par to, ka pieauguši cilvēki nav pieauguši cilvēki, jo nespēj komunicēt ar savu bijušo partneri par tēmām, kas skar viņu kopīgo bērnu. Bērnam nav jābūt starpniekam, kurš nodod informāciju no vienas puses otrai un otrādi. 

8. Neļauj satikties ar otru vecāku.

Ja vien tas otrs vecāks nav sērijveida slepkava, kas tikai var sabojāt bērna dzīvi, tad šāda rīcība spēj ļoti iedragāt bērna psihi. Viņam nebūtu jācieš no tā, ka vecāki savā starpā nesadzīvo. Bērnam ar katru no vecākiem ir savas attiecības, kuras nedrīkst ierobežot. 

9. Vecāki liek bērnam justies kā spiegam.

«Vai viņam jau ir cita?», «Kur viņš strādā?», «Vai viņš tev dod naudu?», «Kur viņš grib tevi vest?» - miljons jautājumi, tas nogurdina pat visizturīgāko bērnu. Turklāt nevienam nepatīk justies kā spiegam uz nopratināšanas soliņa. 

10. Vecākam liekas, ka bērns nesaprot, kas notiek.

Lai gan bērns var nesaprast dažādas lietas, jo nav vēl nobriedis, tomēr viņi redz, dzird un pamana visu. Tas nozīmē to, ka savā starpā vecākiem ir jārunā normāli, bez agresijas un izteiktiem aizvainojumiem. Pienāks laiks, kad viņi pieaugs un sapratīs.