Mārtiņdiena jeb Mārtiņi ir vieni no nozīmīgākajiem latviešu gadskārtu svētkiem, kas nāk pēc Miķeļiem, un tradicionāli iezīmē rudens noslēgumu un ziemas sākumu.
Šie svētki ir cieši saistīti ar latviešu lauku dzīvi, senām tradīcijām un ticējumiem, kas gadsimtiem ilgi ir veidojuši latviešu kultūras mantojumu.
Apkūlības ir seni latviešu ziemas sagaidīšanas svētki, kas sakrīt ar kristīgās baznīcas Svētā Mārtiņa dienu par godu Svētajam Mārtiņam 10. novembrī, kuras ietekmē Apkūlības latviešu valodā ieguva arī Mārtiņu jeb Mārtiņdienas nosaukumu. Tad beidzās pieguļas un ganu laiks. Pēc Saules kalendāra Mārtiņdiena iezīmē viduspunktu starp rudens ekvinokciju jeb vienādībām (Miķeļiem) un ziemas saulgriežiem (Ziemassvētkiem) un tiek svinēta novembra vidū. Mārtiņos beidzās Veļu laiks un sākās Sala laiks, kad staignāji kļuva izbraucami un varēja gaidīt zirgos sēdošu bruņotu vīru sirojumus.
Latviešu Mārtiņdienas tradīcijas ir bagātas ar dažādām darbībām un simboliem, kas saistīti ar ražas novākšanu un sagatavošanos ziemai. Šajā dienā senie latvieši atzīmēja ražas beigas, un cilvēki pulcējās svinēt ar kopīgām maltītēm, dziesmām un dejām.
Lasi vēl - https://ieej.lv/sd8b6
