Ir dažādi uzskati par pīrsingiem un tetovējumiem, citi apgalvo, ka tie ir skaisti, citi apgalvo, ka tie ir pretīgi.
Pīrsingi vienmēr ir skaitījušies rota, bet tetovējumus sāka taisīt jau sen atpakaļ, gan arī rituālos, gan arī maģiskos rituālos, lai pierādītu savu vīrišķību, bet sievietes sievišķību.
Parasti cilšu vecākie gan tetovējumus izvēlējās taisīt ar iegriešanas metodi....
Tagad lielākā daļa tetovējumus neuzņem nopietni, tie vairs nesimbolizē neko, tie ir vienkārši mākslas darbi uz ādas, bet kādreiz tie bija ar lielu nozīmi cilvēku dzīvē.
Informācia :)
Pats vecākais līdz mūsdienām saglabājies cilvēka līķis rotāts ar 15 tetovējumiem. Tas tika atrasts ledājā uz Itālijas un Austrijasrobežas 1991. gadā. Zinātnieki uzskata, ka tam ir 5300 gadu un viņš ir miris 40 gadu vecumā. Šis vīrs, kas pārstāv bronzas laikmetu, ir vislabāk saglabājies salīdzinājuma ar Vācijā un Skandināvijā vai Anglijā līdz šim atrastajām mūmijām.
Pīrsings ir ķermeņa caurduršanas māksla. Ar vārdu pīrsings var saprast gan rotu, kura tiek ievērta izdurtajos caurumos uz sejas vai ķermeņa, vai pat pašu caurduršanas procesu. Vārds pīrsings ir cēlies no angļu valodas vārda "pierce", kas latviski nozīmē - izdurt. Pīrsinga duršanai nav vecuma ierobežojuma, kā tas ,piemēram, ir ar tetovēšanos. Pīrsings ir moderna parādība, Latvijā sastopama gadus 8, ne ilgāk. Tā ieviesusies no Āzijas - Indijas, Irānas, kur pat notiek dažādi pīrsingu festivāli. Cilvēki vienmēr izturējušies ar cieņu pret metālu. Iespējams mūs apbur tā spēks un skaistums, tādēļ vēlme izdaiļot ķermeni ar metālu kļūt arvien populārāka. Fantāzijai ar realitāti vairs nav robežu, jo pīrsingu var veikt jebkurā ādas laukumiņā.
Pīrsings ir ķermeņa caurduršanas māksla. Ar vārdu pīrsings var saprast gan rotu, kura tiek ievērta izdurtajos caurumos uz sejas vai ķermeņa, vai pat pašu caurduršanas procesu. Vārds pīrsings ir cēlies no angļu valodas vārda "pierce", kas latviski nozīmē - izdurt. Pīrsinga duršanai nav vecuma ierobežojuma, kā tas ,piemēram, ir ar tetovēšanos. Pīrsings ir moderna parādība, Latvijā sastopama gadus 8, ne ilgāk. Tā ieviesusies no Āzijas - Indijas, Irānas, kur pat notiek dažādi pīrsingu festivāli. Cilvēki vienmēr izturējušies ar cieņu pret metālu. Iespējams mūs apbur tā spēks un skaistums, tādēļ vēlme izdaiļot ķermeni ar metālu kļūt arvien populārāka. Fantāzijai ar realitāti vairs nav robežu, jo pīrsingu var veikt jebkurā ādas laukumiņā.
Pīrsinga pirmsākumi meklējami senajā Ēģiptē. Pīrsings bija faraonu mīļākā privilēģija, taču ļoti ātri aizliegto duršanās mākslu apguva arī vergi. Pīrsingam jau ir apmēram 5000 gadu. Vecāko mumificēto ķermeni, kurā konstatēts pīrsings, 1991. gadā atklāja Austrālijā. Testi liecina, ka tas ir vairāk nekā 5000 gadu vecs. Tam bija caurdurta auss, caurumiņa diametrs bija 7—11 mm. Sākumā ausis dūra maģisku iemeslu dēļ. Cilvēki uzskatīja, ka caur ausīm ķermenī iekļūst dēmoni, bet metāls tos atvaira. Tā laika jūrniekiem bija auskari, lai ar tiem varētu samaksāt par apbedīšanu, ja viņi tiktu izskaloti krastā. Daudzviet, piemēram, Borneo pīrsingu veica kā rituālu, kurā vecāki caurdūra bērna ausi, tā parādot savas atvases pakļautību viņiem. Pirmās ziņas par pīrsingu saistītas ar 2. gadsimtu pirms mūsu ēras, kad Rietumu medicīnas pamatlicējs Hipokrāts, apmēram 16. gadu vecumā ceļojumā pa Ēģipti sastapis cilvēkus ar neparastiem caurumiem un dedzinātu rētu pēdām ausīs. Viņš kā topošais mediķis izrādīja interesi par šīs parādības lietderību, saņēma atbildi, ka šādiem līdzekļiem iedarbojoties uz auss zonām, iespējams panākt dažādu orgānu funkciju uzlabojumu. Tolaik auss caurduršanas vai piededzināšanas metodi dažādās Āfrikas valstīs (Ēģiptē, Alžīrijā, Marokā) galvenokārt praktizēja daudzveidīgu sāpju sindromu remdēšanai, kā arī neauglības ārstēšanai. Vēlāk auss caurduršanas paņēmieni detalizēti pētīti Francijā, kurai, kā zināms, bijusi koloniāla saikne ar Ziemeļāfriku. Pētījumi aizņēmuši vairākus gadu simtus, līdz vainagojušies ar metodi, ko mūsdienu medicīnā sauc par aurikulāro jeb aussakupunktūru. Pīrsings tika veikts arī Dienvidamerikas, Austrālijas un senās Indijas cilšu kultūrās, Romas impērijas un viktoriānisma Eiropas sabiedrībās. Tas ir lietots gan kā iniciācija rituāla sastāvdaļa, gan kā piederības zīme, kas norāda uz stāvokli sabiedrībā. Austrālijas aborigēnu zēniem iniciācijas rituālos praktizē deguna caurduršanu. Laika gaitā ķermeņa pīrsings izzuda no lielas daļas rietumu kultūras, jo tika saistīts ar barbaribarbaru rituālu piekopšanu līdz pat karalienes Elizabetes laikam, kad jūrnieki sastapās ar ciltīm, kuras ticēja, ka auskars auss ļipiņā var uzlabot redzi tālumā. Tas bija acīmredzams labums jūrniekiem, kas lielāko daļu laika pavadīja nepārredzamā okeāna plašumā. Akupunktūras tehnoloģijas šo ideju atbalstīja. Nākamā ķermeņa pīrsinga reabilitācija bija vēlīnais viktoriānisma laiks, kad moderns kļuva ģenitāliju pīrsings, jo valdīja uzskats, ka tas sargā sievietes tikumību un arī palīdz izvairīties no vīriešu ģenitāliju izspiešanos no to laiku modernajām, ļoti šaurajām biksēm. Turpmākajos gadsimtos atzīts tika vienīgi auss ļipiņu pīrsings sievietēm. Mūsdienās pīrsings kļuvis par dumpinieciskās paaudzes neatkarības simbolu — mans ķermenis, ko gribu, to daru. Tas rada konfliktus ar vecākiem, jo viņiem grūti pieņemt, ka bērni caurdur savu ķermeni un ievieto tajā dažādas rotas. Pīrsings ir greznumlieta, kurai vajadzētu izdaiļot cilvēku, nevis radīt barjeru. Arī vietai, kur tiek veikts pīrsings, ir liela nozīme, tā saistās ar dažādiem rituāliem, daļa no tajos valdošajām atziņām saglabājušās līdz mūsdienām. Šobrīd ķermeņa pīrsings palēnām ieguvis plašākas sabiedrības atzinību, jo daudzi cilvēki ir meklējuši neparastus veidus, kā izpaust savu individualitāti. 70. gados pīrsingu izvēlējās jauniešupopkultūras pārstāvji, taču tas neguva sabiedrības akceptu līdz pat šim brīdim, kad ķermeņa pīrsings ir kļuvis parmodes aksesuāru popkultūrā, to var redzēt gan profesionāliem atlētiem, Holivudas zvaigznēm, gan visu sociālo slāņu pusaudžiem. Ķermeņa pīrsings, tāpat kā senos laikos, vēl joprojām tiek lietots kā pašizpausmes līdzeklis, atšķirības zīme un moderns aksesuārs.
Auss pīrsings parasti tiek dēvēts arī par auskaru. Vispopulārākā un nesāpīgākā ir ausu ļipiņu caurduršana. Dzīšanas procesā ļoti retos gadījumos rodas iekaisumi. Caurdurtās ausis sadzīst 6-10 nedēļās. Ausu pīrsings var būt dažāds — var izdurt pa vienam caurumam katrā auss ļipiņā vai vairāku caurumu rindu vienas vai abu ausu garumā. Viens diezgan izplatīts ausu pīrsinga paveids, ir tā sauktie tuneļi. Tos veido palēnām - no tievākiem pīrsingiem pamazām pārejot uz resnākiem. Mūsdienās šādi ausu pīrsingi tiek uzskatīti par stilīgu un modernu lietu, un pat dažos pasaules muzejos iespējams apskatīt četrus tūkstošus gadu vecas figūriņas ar rindā caurdurtām ausīm.
Tetovējums ir zīmējums, kuru uztetovē uz cilvēka ādas. Tas ir viens no populārākajiem ķermeņa modifikācijas veidiem. [1] Tetovējums nozīmē pigmenta ievadīšanu vienu milimetru zem ādas ar speciālu, tam paredzētu ierīci - tetovēšanas mašīnīti. Tetovēšana ir māksla, kas pastāv gan primitīvā, gan profesionālā līmenī. Mūsdienās tetovējumi uz ādas vieniem ir kļuvuši par mākslas veidu, dažiem tie apliecina piederību kādai konkrētai domubiedru grupai.
Reklāma
Tetovēšanas tradīcija, t.i., zīmējumu un ornamentu veidošana uz cilvēka ķermeņa, caurdurot ādu un ievadot krāsu tajā, radās ilgi pirms arhitektūras, mūzikas un, vēl jo vairāk, modes.Seno cilvēku augumus greznoja maģiskas zīmes, kurās tika iekodēta cilts piederība, ticība un sasniegumi. Nozīmīgākos dzīves notikumus atzīmēja ar īpašiem rituāliem un — uz ādas. Tetovēšanas pirmsākumi ir meklējami jau tālajāpaleolīta laikmetā. 3300.gadus p.m.ē, datētas cilvēku mirstīgās atliekas ar tetovējumiem. Cilvēki tetovējumos saskatīja dziļu jēgu - tie bija dzīvības un nāves simboli, zīmes, kas aizsargāja no ļaunajiem gariem. Dažādas tetovēšanas paliekas ir redzamas arī pirmajām mūmijām, kā arī cilvēkiem no Dienvidamerikas, Eiropas, Āfrikas, Āzijas.
