Vēl tikai divus gadsimtus atpakaļ kārtīgs džentlmenis neatstāja māju bez pamatīga griežamā pie sāniem. Un nē – mēs nerunājam par papīra nažiem. Runa šoreiz ir par zobeniem.
Zobens kā stila aksesuārs modē ienāca 12. gadsimta sākumā, kad Japānas samuraju goda kodekss, jeb bušido, noteica arī pirmos aukstā ieroča nēsāšanas likumus. Tostarp tādus sīkumus kā kurā pusē to īsti siet pie jostas, cik tālu to drīkst izvilkt no maksts, lai nepataisītu sevi par agresoru citu acīs, un ko ar to vispār drīkstēja griezt nost un ko ne.
Japāņi, kā jau goda kodeksiem strikti sekojoša tautiņa, savus duramos/griežamos dievināja bezmaz vai tikpat ļoti cik citas labas vērtības šajā dzīvē (skaista japāniete vakaros, labi uzsildīts sakē no rīta), tādēļ zobina nēsāšanu nepārvērta par modīgu fetišu, kā to 16. gadsimtā pamanījās izdarīt eiropieši, kuri sāka nēsāt apkārt rapierus, špagas un citus duramos, kas vairāk noteica viņu dižciltīgo stāvokli sabiedrībā un nevis piederību karavīru kastai. Īpaša izmēra zobenus dāvināja pat maziem puikām, lai tādējādi izceltu viņu vecāku bagātību. Par nabaga kaķi, kurš no tā dabūja regulāri ciest neviens, protams, nepadomāja. Zobenus gan visi aizmirsa, ka uz skatuves parādījās pirmie nopietnie šaujamieroči un mūsdienās tiem ir visai ceremoniāls raksturs. Tas gan neliedz Tev izvēlēties sev tīkamāko, piekārt to pie jostas un vest meiteni pastaigā pa naksnīgām ielām. Redzēsim, kurš huligāns būs gatavs stāties pretim ar 8 kg smagu kleimoru bruņotam džentlmenim.
nav 8 kg smagu zobenu