Galvenās teorētiskās atziņas:
Sabiedrībā katram ir absolūta brīvība Sabiedrībai nav vajadzīga ne valdība, ne likumi, ne policija, ne kāda cita vara.. Anarhisms noliedz hierarhiju un piespiešanu jebkādās to formās un visās grupās un institūcijās. Viliams Godvins: “Vispostošākais no visām galējībām ir kāda cilvēka iespējas vai pat pienākums likt, piespiest citu cilvēku rīkoties pretēji viņa uzskatiem un gribai.” Visu veidu cilvēka apspiešanas izskaušana, valdošajam mazākumam izdevīgās “politiskās konstitūcijas” aizstāšana ar “sociālo konstitūciju”, atbilstoši taisnīgumam un cilvēka dabai; Sadarbība kārtības un miera panākšanai un uzturēšanai, dzīvo un sadarbojas brīvās kopienās. Pārvaldes forma, kuru atzīst anarhisms, ir brīva pašpārvalde, bet ne tādā nozīmē, ka tā būtu vairākuma vara, bet tādā, ka tai piekrīt visi, necenšas valsti aizvietot ar haosu, bet gan ar dabīgām, spontānām organizācijas formām, kuras veidojas jebkur, kur savstarpējā palīdzība un kopējās intereses, caur koordināciju un pašnoteikšanos kļūst nepieciešamas; Visu sabiedrības locekļu piedalīšanās vienlīdzīgā brīvā organizācijā. Vienlīdzība (sociālais anarhisms- vienādas tiesības būt atšķirīgiem); Strādnieku pašnoteikšanās industrijā; distribūcija atbilstoši vajadzībām; Ticība cilvēka racionalitātei, labajai gribai un izaugsmes iespējām, ko pilnībā atraisīt un nodrošināt var tikai brīvība, brīvprātīga pienākumu pildīšana un atbildības uzņemšanās. Atbildīga persona pati regulē sevi un nosaka sev likumus, tā nav kāda cita gribas objekts, tā ir autonoma. Augstākā vērtība ir saprātīga indivīda mērķis; Informāciju iegūst novērojot dzīvi tagadnes laikā, jaunās sabiedrības elementi veidojas jau brūkošajā buržuāziskajā sabiedrībā.
Reklāma
