daži fascinējoši interesanti stāstiņi no sportistu dzīvēm, kas noteikti liks arī pasmaidīt! xD
neveiklie sportisti! xD7
131
1
Atgadījums no endurokrosa, dubļainā trasē nogrimstu, piekusis, bezpalīdzīgi sēžu. Garam brauc sportists un uz mana mocīša raga uzplēšot bikses, izkrīt „Sprite” pudele. Nopriecājos, pēc mocībām būs ko padzerties. Attaisu un iekšā benzīns. Šhaize! xD Sēžu tālāk.
Reiz es kādā pārbaudes spēlē sāku žagoties. Uz katru piekto soli atskanēja diezgan skaļš: "Ik!" ar velkošu skaņu. Pa grozu arī nevarēju normāli uzmest, savējie samulsuši, dažam labam pretinieku spēlētājam pat smiekliņu parāva. Stulbākais tas, ka pat nomainīties nevarēju, jo spēle ritēja pilnā sparā! Turklāt vēl atspēlēties vajadzēja... tāds diezgan neveikls atgadījums...
Reklāma
Tas bija 2000. gada pasaules čempionātā Norvēģijā (tas bija mans pirmais PČ). Pirms vakara spēles ar Dāniju gulēju diendusu un mazliet aizgulējos, tādēļ uz komandas autobusu, lai brauktu uz spēli, bija jādodas steigā. Pēc kāda laika es apjēdzu, ka esmu aizmirsis ielikt lēcas acīs (tajā laikā man bija pasliktinājusies redze un es sāku izmantot kontaktlēcas). Tā kā komandā biju jauniņais, negribējās nevienam par to teikt, lai neizsmej, un tā arī noklusēju. Tā nu es to maču nospēlēju - pretinieku vārti miglā, spēlēju uz sajūtām...
Tas bija diezgan sen, bet atceros to atgadījumu ļoti labi! Ritēja spēlēs pēdējās 5 minūtes, biju pamatīgi nokoncentrējies uz pretinieku vārtiem... bija moments, kad ar visu spēku devu pa bumbiņu, bet reizē ar bumbiņas atsitienu atskanēja tāda plīstoša skaņa, domāju, ka izlikās, bet pēc kāda laika dzirdēju aiz muguras ķiķinam meitenes, komandas biedri arī tādi dīvaini... izrādās maniem šortiem uz pēcpuses bija uzradies smuks, liels caurums - pārplīsis tieši pa vīli!
Ārā bija ļoti lietains laiks, tāpēc sadomājām, ka varētu uzspēlēt telpu futbolu! Spēlējām, spēlējām, bet sanāca tā, ka bumba kaut kādā veidā iesprūda starp lampu un griestiem, un mēs to nevarējām dabūt. Kaut kā metām ar basketbola bumbu, bet sanāca tāds kuriozs - futbola bumbu atguvām, savukārt basketbola bumba iestrēga vietā, kur bija iemitinājusies futbola bumba...
Reklāma
"Tas bija vēl junioru laikā 1999.gads. Devos iesildīties, taču nepamanīju ,ka slidām nav noņemtas uzlikas. Grīļodamies nobraucu pāris soļus, līdz smagi nolikos uz ledus.
Atceros vienu kuriozu gadījumu - sēdēju uz borta maliņas. Pat nebiju pamanījis, ka ar celi esmu atbalstījies pret Lintiņa kāju, bet šis ne no šā, ne no tā leca kājās, bet ar viņu reizē "piecēlās" arī mana kāja unj es ar pamatīgu būkšķi atmuguriski nokritu uz ledus. Komandā, protams, sākās jautrība, bet pašam uz muguras nākošā dienā bija pamatīgs zilums! (nebiju zinājis, ka tur arī var zilumus dabūt)
[hokejs]Komandas biedri izprasījās, lai parādu iesildīšanas vingrinājumus un nostādīja priekšā, bet neviens man nesekoja. Sanāca tā, ka es viens pildīju vingrinājumus pirmos pāris apļus, kad tikai pamanīju notiekošo."
Reklāma
Manuprāt, visinteresantākais atgadījums ir bijis Ādažu endurokrosā, kad ar pilnu ātrumu braucu pa smilšainu taisni, motocikls negaidīti aizķērās aiz kādas drāts kuru nepamanīju un es pats aizlidoju kādus 10 m uz priekšu. Kamēr nebiju piegājis pie motocikla ,biju ļoti izbrīnīts kas noticis. Kad ieraudzīju drāti viss bija skaidrs.
Tas notika, kad man bija kaut kur 8 vai 9 gadi! Ar draugiem spēlējām basīti. Visādi centāmies atdarināt visādus slavenus basketbolistus... bet runa ne par to. Runa gāja par manu pēdējo piena zobu! Gadījās tā, ka es vienā brīdī nesos pēc bumbas, paklupu pār betona kluci, nokritu zemē un kamēr centos tikt vaļā no zāles kumšķa, kas man bija trāpījies mutē, Rūdis man mēģināja piespēlēt bumbu, bet tā bumba man pa muti - rezultātā, zobs ārā un asinīm pilna mute! xD
Tev patiks šie raksti
