Viedoklis, ka dažādi saaukstēšanos izraisoši vīrusi patiesībā cilvekam nāk par labu, nemaz nav tik jauns. Mūsdienās, šur tur, atkal sāk izplatīties viedoklis, ka patiesībā tā saucamie saaukstēšanās vīrusi nāk par labu veselībai, lai gan kāds, kurš sirgst ar gripu vai kuru vajā nebeidzamas iesnas, nemaz arī tik labi nejūtas, tomēr tie, kuri uzskata, ka vīrusi viņiem nāk par labu uzsver, ka vīrusu izslimošana nodrošina cilvekam elpceļu gļotādas atjaunošanos. Vai līdzīgi, kā čūskas maina ādau, tā pat arī, izslimojot vīrusu, tiek reģenerēta elpceļu gļotāda, kura nereti mūsdienās tiek pamatīgi noslogota ar dažādu putekļu pārstrādāšanu. Iesnas un klepus, palīdzot ātrāk un vieglāk organismam tikt vaļā no vecās elpceļu gļotādas to ižšķaudot, izklapojot vai izšņaucot, kuru bez saaukstēšanās organismam nāktos uzsūkt sevī un izvadīt caur urīnu vai fekālijām, kas protams ir laikietilpīgāk un protams ir saistīts ar zināmu slodzi, it sevišķi, ja elpceļu gļotāda ir pārklāta ar liela izmēra putekļiem vai kaitīgām vielām, tāpēc izšņaucot vai atkrēpojot vecās gļotādas pārpaliekas organismam sev nav jālaiž cauri vielas, kuras ir mazšķīstošas vai var pilnībā netikt izvadītas no organisma. Par cik mūsdienās daudzkur plaši tiek izmantota dažāda plastmasa, tad plastmasas putekļu klātbūtne starp pārējiem putekļiem nebūtu nekāds brīnums. Vienīgais kā organsims tiek galā ar plastmasas sīkdaļīņām nav vienozīmīgi izpētīts, iespējams, ka plastmasas molekulas aizķeras kaulos vai citos audos, tomēr to izvadīšana varētu ievērojami uzlabot vielmaiņu, tāpēc atkrēpošanos vai iesnas varētu vērtēt kā organisma veselīgu reakciju uz vielu, kura citādāk būtu atlikušo dzīvi jāuzkrāj vietā, no kuras tai būtu vismazākā ietekme, tas cik saprotu arī ir galvenais dažādu saaukstēšanās vīrusu aizstāvju viedoklis.
lasi, vērtē, komentē 
